Daži jautājumi Eiropas Parlamenta deputātei Inesei Vaideres kundzei par cukura rūpniecību un zemnieku stāvokli Latvijā.Jūs vienmēr asi kritizējat cukura nozares likvidāciju. Tas, ka nu jau bijušais zemkopības ministrs Mārtiņš Roze ir vainīgs, skaidrs, bet rodas loģisks jautājums, kāpēc jūs, cienījamie Eiroparlamenta deputāti, kurus mēs, Latvijas iedzīvotāji, ievēlējām, neko nedarāt, lai mūsu zemnieki būtu baudījuši pilnīgi tos pašus labumus, ko vecās ES valstis? Iznāk, ka pienākumu ir 100 procentu un vairāk, bet tiesības tikai 25 procenti. Kāpēc tā? Sabiedrība esot bijusi kūtra. Tas attiecināms vienīgi uz mūsu «demokrātisko un brīvo presi», jo neviena redakcija, īpaši «Latvijas Avīzes», «Zemgales Ziņu» un «Dienas», nepublicēja manus rakstus par akciju sabiedrību «Jelgavas Cukurfabrika». Prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas kundzei tika iesniegta 16 470 cilvēku parakstīta vēstule. Sabiedriskā kārtā par cukura rūpniecības nākotni daudz darbojās profesors Bagatais, daudzas nevalstiskajās organizācijas, arī Prūša kungs, bet, tikai pateicoties robežsardzes atvaļinātajam pulkvedim Gustavam Kalniņam, kurš bija 2005. gada protesta akcijas uz Elejas ceļa iniciators, varēja noorganizēt zemniekus akcionārus, kuri 2006. gada 18. martā ievēlēja padomi. Tā savukārt ievēlēja valdi, kurai bija uzdots reģistrēt Jelgavas Cukurfabrikas mazākuma akcionāru tiesības strādāt, diemžēl Uzņēmumu reģistrs līdz šai dienai neatzīst, ka akciju sabiedrība pārtraukusi ražošanu un jau nojaukusi visas ēkas, kaut gan akcionāri nav pieņēmuši šādu lēmumu. Pašreiz notiek tiesvedība, tā ka, cienījamā Vaideres kundze, tagad jūs zināt, kas notiek ar mūsu cukurfabriku un ar ko viss beigsies. Jūsu termiņš beidzas, 6. jūnijā vēlēsim jaunus deputātus no tiem, kuri plāno kandidēt vēlēšanās. Sabiedrībai strikti jāprasa viņu programma, kā deputāti domā aizstāvēt Latvijas intereses ES. Tagad katram rūp tikai savas partijas intereses, turpmāk tā vairs nedrīkst būt.
