Cukurbiešu audzētājiem pēdējos gados ir jāpērk no cukurfabrikas cukurbiešu graizījumi – 1999. gadā ne mazāk par 14 procentiem, bet šogad jau ne mazāk par 25 procentiem no piegādātā sakņu daudzuma.
Cukurbiešu audzētājiem pēdējos gados ir jāpērk no cukurfabrikas cukurbiešu graizījumi – 1999. gadā ne mazāk par 14 procentiem, bet šogad jau ne mazāk par 25 procentiem no piegādātā sakņu daudzuma. Par katru nenopirkto graizījumu tonnu jāmaksā trīs latu soda nauda fabrikai.
Rodas jautājums – ko darīt zemniekiem cukurbiešu audzētājiem ar šiem graizījumiem?
Cukurbiešu graizījumi ir cukurbiešu pārstrādes produkts – atsaldinātas biešu skaidiņas. To sausais ķīmiskais sastāvs aptuveni līdzīgs kūtsmēslu sastāvam, tāpēc tos var lietot kā organisko mēslojumu, jo:
1) ar graizījumiem palielinām organiskās vielas krājumus augsnē;
2) atdodam augsnei daļu ar ražu iznestās augu barības elementus;
3) graizījumi ir kā vitamīnu pote augsnei, jo iedzīvina to, nodrošinot barību augsnes mikroorganismiem;
4) graizījumiem sadaloties, papildus izdalās ogļskābā gāze, kuras bieži vien pietrūkst augstu ražu iegūšanai.
Jau divus gadus cukurbiešu graizījumus kā augsnes ielabotāju sekmīgi izmanto Elejas pagasta zemnieku saimniecībā «Klīves». To lietošana ir līdzīga cita organiskā mēslojuma – kūtsmēslu, komposta – lietošanai.
Daži ierosinājumi cukurbiešu graizījumu izmantošanai:
– rudenī tos izkliedē un iear;
– pavasarī lauku nošļūc, izkliedē graizījumus un pārar;
– izmanto kā mulču – augļu, ogulāju dārzos, ap dzīvžogiem;
– uzlabo ganību zelmeni – vienmērīgi izkliedē ar kūtsmēslu ārdītāju;
– lieto kā ziemāju virsmēslojumu – vienmērīgi izārda pa sadīgušiem ziemājiem;
– gatavo kompostu – kārtās ar kūdru, salmiem, koku lapām, zāģu skaidām (vēlams lapu koku skaidām);
– var mēģināt lietot svaigus, irdenus graizījumus kā bioloģisko sildmateriālu lecektīs, siltumnīcās, liekot pa kārtām ar salmiem vai zāģu skaidām un papildus piedodot slāpekļa minerālmēslus.
Nosakot graizījumu devas, jāņem vērā to lietošanas laiks, veids, augsnes mehāniskais sastāvs, trūdvielu saturs, mitruma stāvoklis, reljefs, audzējamā kultūra un citi faktori.
Mazākas graizījumu devas lietojamas pēc mehāniskā sastāva vieglākās augsnēs (smilts, mālsmilts), ja ir zemāks trūdvielu saturs (zem 1,2 – 1,5%), augsnēs ar skābu reakciju (zemāku par pH 5,5).
Lietojot dabiski mitrus graizījumus un iearot, to devas ir vidēji līdz 70 – 90 tonnu hektāram. Svarīgs ir izkliedes vienmērīgums: ar buldozeru nevienmērīgi izkliedēti graizījumi, iearti biezā slānī, var šajās vietās pat samazināt kultūraugu ražu, jo biezais graizījumu slānis var kavēt augsnes mitruma pacelšanos uz augšu pa augsnes kapilāriem. Ražu negatīvi var ietekmēt arī graizījumu sadalīšanās savienojumu augstā koncentrācija.
Lietojot graizījumus kā mulču augļu dārzos, ap ogulājiem, dzīvžogiem, arī nevajag pārspīlēt tās slāņa biezumu. Pagaidām šajā jomā nav izmēģinājumu, tāpēc varbūt jaunos stādījumos – kokiem, krūmiem ar seklu sakņu sistēmu – mulčas slānim nevajadzētu būt biezākam par 10 līdz 15 cm. Nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut graizījumu pieskaršanos koku un krūmu stumbriem!
Izkaisot svaigus graizījumus ar kūtsmēslu ārdītāju pa sadīgušiem ziemājiem, arī deva jāsamazina līdz 30 tonnām hektāram.
Bez iearšanas graizījumus rudenī nav ieteicams lietot nelīdzena reljefa laukos, kur pavasarī sniega kušanas ūdeņi tos var noskalot uz zemākām vietām.
Mēģinot lietot svaigus graizījumus kā bioloģisko sildmateriālu, pa kārtām graizījumiem jāliek salmi vai zāģu skaidas, lai pievadītu gaisa skābekli, kas ir vajadzīgs baktērijām, kas graizījumus sadala. Papildus jādod slāpekļa minerālmēsli, jo salmi un zāģu skaidas satur par maz slāpekļa, kas arī ir nepieciešams baktēriju darbībai. Trūkst pieredzes par atsevišķu kārtu biezumu, tāpēc tas jāpapēta katram pašam attiecīgos apstākļos.
Svaigi cukurbiešu graizījumi satur 15 līdz 18% sausnas. Tai ir neitrāla reakcija. Baktērijām sadalot graizījumos esošo organisko vielu, kā sadalīšanās starpprodukti veidojas organiskās skābes, kas stipri paskābina graizījumus. Bet šīs skābes tālāk izmanto augsnes mikroorganismi un tādējādi augsnes reakcijas paskābināšanās nenotiek.
Lietosim, eksperimentēsim, pārbaudīsim, jo katrā zemnieku saimniecībā būs atšķirīgi apstākļi, kas noteiks citādu graizījumu lietošanas laiku, veidu, devu, bet, kā saka paruna – kas neriskē, nedzīvo Jūrmalā.
Valdis Klāsens, LLU profesors, Gunta Šņickovska, zemnieku saimniecības «Klīves» agronome
