Latvija ir viena no trīs valstīm ar lielāko smēķētāju īpatsvaru, liecina «Eirobarometra» pētījums. 40 procenti bērnu vecumā no 13 līdz 15 gadiem jau uzvelk dūmu. No visām Baltijas valstīm tieši Latvijā visvairāk smēķē bērni pēc 15 gadu vecuma. Viņi ir nākamie potenciālie hroniskas plaušu slimības (HOPS) slimnieki. HOPS attīstās ap 30 procentiem smēķētāju. Vairāk nekā 80 procenti slimnieku tā nemaz nav atklāta. Mediķi lēš, ka Latvijā varētu būt aptuveni 120 000 cilvēku, kas sirgst ar HOPS, kas izraisa lēnu un neatgriezenisku elpvadu sašaurināšanos un risku nosmakt. Pasaulē HOPS ir trešais biežākais nāves cēlonis.
Uldis Valters, SIA «Migar» vadītājs
Esmu pabijis daudzās pasaules valstīs, un jāatzīst, ka reti kur tik daudz cilvēku smēķē kā Latvijā. Diemžēl arī pats jau 30 gadu esmu atkarīgs no šā netikuma. Vairākkārt esmu centies atmest, bet pagaidām nav sanācis. Tas ir liels pieradums, un, lai no tā tiktu vaļā, nepieciešams ļoti stingrs raksturs. Tiesa, ne mana meita, ne dēls nesmēķē – man prieks par to.
Skumji, ka Latvijā samērā viegli pieejamas kontrabandas cigaretes. Pats tādu lietu neatbalstu, bet piedāvājumu iegādāties esmu saņēmis ne reizi vien. Vēl pavisam nesen Rīgas Centrāltirgū man tika piedāvātas nelegālās cigaretes. Tāpēc arī jauniešiem tās ir brīvi pieejamas. Domāju, vispirms jāierobežo piekļuve kontrabandas cigaretēm, bargi jāsoda tirgotāji. Otrkārt, arī cena veikalos varētu būt augstāka, lai retāk ir vēlme tās iegādāties.
Arī skolās šai problēmai būtu jāpievēršas daudz nopietnāk – ar reāliem piemēriem no dzīves, tādu muzeju apmeklējumiem, kur iespējams redzēt, kādu kaitējumu smēķēšana nodara, nevis jāiztiek ar pirksta kratīšanu vai stāstījumu, cik tas ir slikti.
Janīna Rudzīte, Jelgavas tehnikuma direktore
Nav noslēpums, ka šis netikums piemīt daudziem mūsu izglītības iestādes audzēkņiem, taču pie mums viņi jau atnāk ar šo problēmu. Daudzi negatīvo pieredzi gūst ģimenē, kur vecāki smēķē, citi draugu kompānijā, pavadot brīvo laiku. Mums nākas cīnīties jau ar sekām, kad kaut ko izdarīt vai kādu ietekmēt ir grūti. Manuprāt, par šo problēmu jāsāk runāt bērnudārzā un pirmajās klasītēs skolā. Vienalga, kā to sauc – par veselības vai dzīves mācību –, bet tai jābūt tikpat «uzmācīgai» kā reklāmām, kas jauno cilvēku «uzrunā» un izglīto. Tām nevajadzētu būt garlaicīgām lekcijām, bet pamācošiem stāstiem ar reāliem piemēriem. Arī mēs savā skolā par to runājam. Ekonomikas stundās mudinu jauniešus parēķināt, cik naudas gada laikā viņi «nosmēķē». Dažkārt sanāktu labu labais uzvalks. Daži aizdomājas. Jāatzīst, ka iespaidu atstāj arī fotogrāfijas ar smēķēšanas izraisītām sekām uz cilvēka iekšējiem orgāniem, pēcnācējiem. Arī dažādās sociālās kampaņās vairāk jārunā par cilvēka veselības kvalitāti, jāskaidro, ka nav nekā dārgāka par veselību un tikai vesels cilvēks var būt laimīgs.
Nedomāju, ka cenu celšana cigaretēm atturēs no smēķēšanas, cilvēki vienmēr atradīs veidu un iespēju, kur preci nopirkt. Drīzāk jaunajā paaudzē jāaudzina vērtību sistēma, sākot jau ar vecākiem, kas tikai gatavojas mazuli laist pasaulē, vēlāk bērnudārzā un skolā.
Inita Žunna, ģimenes ārste
Domāju, ka Latviju saukt par smēķētāju lielvalsti būtu pārāk skaļi. Manā ārsta praksē ir daudz labu piemēru, kad cilvēki atmet smēķēšanu, sākot domāt pozitīvāk, vairāk uztraucoties par savu veselību, ko diemžēl nevaru teikt par jauniešiem. Tomēr bērnu, kas smēķē cigaretes vai tā dēvētās legālās narkotikas, ir daudz. Īpaši satrauc, ka tagad vairāk nekā agrāk smēķē jaunas meitenes, kas kādreiz būs topošās māmiņas. Pavisam nesen pie manis atnāca 16 gadu vecs puika, kurš atzinās, ka vēlas atmest smēķēšanu, un jautāja, kā to izdarīt. Arī divi citi jaunieši, kas smēķē legālās narkotikas, ir jautājuši, kā tikt vaļā no šīs atkarības. Tas ir ļoti satraucoši.
Nedomāju, ka cenu celšana tabakai atturēs cilvēkus no cigarešu iegādes. Pirks nelegālu preci, un rezultāts būs vēl ļaunāks. Pīpmanis drīzāk nepaēdīs, nekā nenopirks cigaretes. Arī sodīšanas sistēma nav risinājums. Ar jauniešiem vairāk jārunā un ar reāliem piemēriem jāstāsta par plaušu vēzi, asinsvadu slimībām, to, ka smēķēšanas dēļ cilvēki paliek bez kājām un mirst jauni. Laba lieta ir sociālās kampaņas. Pēdējā, kas plaši izskanēja par mirušo jaunieti, kurš gāja bojā no legālajām narkotikām, publicētā viņa fotogrāfija uz nāves gultas, manuprāt, lika aizdomāties daudziem. Kampaņu laikā skolās varētu viesoties jauniešu elki, slavenības, sportisti, kas dalās savā pieredzē un panākumos. Jaunieši ir viegli ietekmējami un daudz labāk ieklausīsies elku ieteikumos nekā skolotāja lekcijā. ◆
