Zemgales plānošanas reģiona ES Struktūrfondu informācijas centrs šovasar veica aptauju par ES struktūrfondu ieviešanas pieredzi Zemgalē. Tās nolūks – apkopot ziņas par projektu ieviesēju pieredzi.
Zemgales plānošanas reģiona ES Struktūrfondu informācijas centrs šovasar veica aptauju par ES struktūrfondu ieviešanas pieredzi Zemgalē. Tās nolūks – apkopot ziņas par projektu ieviesēju pieredzi.
Aptaujā piedalījušies visu grupu – pašvaldību, uzņēmēju, un izglītības iestāžu un biedrību – pārstāvji. 89 procenti aptaujāto izstrādājuši projektu iesniegumus atbalsta saņemšanai no ES struktūrfondiem vai citiem finanšu avotiem.
Noraidīšanas iemesli
Vidēji apstiprināti aptuveni 60 procentu vai katrs trešais projekts. Pie iemesliem, kādēļ iesniegums saņēmis noraidījumu, 33 procenti norāda – nav bijusi pietiekama vērtēšanā iegūtā punktu summa. 21 procents pēc aptaujāto projekta noraidījuma nav saņēmis skaidru un pamatotu atbildi par tā iemesliem, līdz ar to grūti labot pieļautās kļūdas. Vairāk nekā piektā daļa minējusi citu variantu, piemēram, atbalsts nav gūts pāris santīmu kļūdas dēļ budžetā; rakstot projektu, nav bijuši pieejami vērtēšanas kritēriji. Ir gadījumi, kad nav minēti nekādi projekta noraidīšanas iemesli, bijis lobija trūkums, neskaidrības vadlīnijās, neticība vērtētāju komisijas godīgumam.
Projekta sagatavošana
Analizējot problēmas, ar kurām iesniedzēji saskārušies projekta sagatavošanas stadijā, 52 procenti norādījuši – nav skaidrības par iesnieguma sadaļu aizpildīšanas prasībām, jo administrējošās iestādes darbinieki nespēj sniegt vienotu atbildi uz vienu un to pašu jautājumu. 48 procentiem problēmas radījusi pārāk sarežģīta un nesamērīgi gara iesnieguma veidlapa. Trešā daļa minējusi nepietiekamo pieredzi projektu izstrādē, bet piektā daļa norāda uz problēmām ar nepieciešamo dokumentu sagatavošanu un sagādāšanu no partneriem. Daļai grūtības radījusi partneru piesaiste un citi iemesli, piemēram, nav speciālista, kas nodarbotos ar projektu rakstīšanu un ieviešanu, nav skaidri vērtēšanas kritēriji, jo nemitīgi mainās noteikumi; viena partnera neatbilstības dēļ noraida visu projektu; vadošajai iestādei jānodrošina pārāk ātra atbilde uz to interesējošo jautājumu, vērojama nevērīga ierēdņu attieksme.
Ieviešanas grūtības
Projekta ieviešanas stadijā vislielākās grūtības sagādā atskaišu sagatavošana (69 procentiem). Otra biežāk sastopamā problēma ir projekta grozījumu saskaņošana ar finansētāju (40 procentiem), bet 38 procenti norādījuši – viņiem nav pietiekami daudz brīvu līdzekļu, lai īstenotu projektu līdz finansējuma saņemšanai. Šo viedokli apstiprina fakts, ka gandrīz tikpat daudz respondentu saskārušies ar to, ka finansēšanas līgums neparedz pietiekami ātru izdevumu atmaksu. Trešajai daļai problēmas radījusi aktivitāšu īstenošana atbilstoši plānotajam. Iemesls bijusi nepietiekamā pieredze, organizējot iepirkuma procedūru, tas, ka plānotais projekta sākuma datums nesakrīt ar līguma slēgšanas, finansējums saņemts pēc ilgāka laika, nekā to paredz finansēšanas līgums. Pašvaldībām ir grūtības saņemt aizdevumu, nav skaidrības, kādām jābūt atskaitēm, kā arī sadarbības partneru kvalitatīvas līdzdalības panākšana, prasību maiņa atskaišu sagatavošanā, tādējādi tās jāraksta dubultā.
Ieteikumi turpmākajam
Galvenais ieteikums struktūrfondus administrējošām iestādēm ir izmantot vienkāršākas un īsākas finanšu pieprasījuma, progresa ziņojumu un citas veidlapas (76 procenti). Puse norāda, ka vajadzētu vienkāršāku iesnieguma veidlapu, būtu svarīgi izstrādāt precīzu projekta sagatavošanas un ieviešanas rokasgrāmatu, uzlabot finansēšanas kārtību. Figurē priekšlikumi izveidot ieteikumus izglītības iestādēm iepirkuma procedūru veikšanai; administrējošo iestāžu darbiniekiem jābūt vienādām prasībām par finanšu pieprasījuma, progresa ziņojumu un citu veidlapu aizpildīšanu, nevajadzētu mākslīgi pagarināt atbildes sniegšanu.
