Kas ir zilā govs, vairs latviešiem nav jāstāsta, un, cerams, pēc kāda laika to zinās arī ārzemnieki. Kā nekā tā ir izvēlēta kā mūsu valsts viena no reklāmas «sejām».
Kas ir zilā govs, vairs latviešiem nav jāstāsta, un, cerams, pēc kāda laika to zinās arī ārzemnieki. Kā nekā tā ir izvēlēta kā mūsu valsts viena no reklāmas “sejām”. Ja padomā, varbūt no Latvijas “zilās” varētu izspiest pelņu par visiem tūkstoš procentiem. Ne tikai ar gotēna pāris māvieniem TV ekrānā, bet, ja vien mēs būtu gana apsviedīga tautiņa, arī ar daudz ko citu.
Šāda doma ienāca prātā, kad bija iespēja pabraukāt pa Itālijas laukiem un paskatīties, kā viņi ar Eiropas naudiņas palīdzību ceļ tūrisma biznesu. Viens no motoriem, kas to dzen uz priekšu, ir iespēja uz kāda lauksaimniecības produkta – siera, desas, vīna vai liķiera – dabūt tā saucamo vietējās izcelsmes produkta zīmi jeb DOP (Denominazione di Origine Protetta). To, starp citu, itin spēcīgi aizsargā gan vietējā, gan ES likumdošana – ja kādā citā valstī kāds sadomās ražot un nosaukt savu produkciju tāpat kā DOP zīmes īpašnieks, gaidāmi tiesu darbi un zaudētājs jau iepriekš zināms. Zīmes iegūšanai seko pamatīga produkta mārketinga kampaņa. Turklāt arī DOP marķējumam jau tāda bijusi – visiem zināms, ka šādi apzīmēti produkti ir kvalitatīvi, turklāt kvalitātes kontrole ir gana barga. (Patiesībā jau tā lietai tik nāk par labu.) Pēc tam viss atkarīgs no tā, cik daudz tuvu un tālu ļaužu to visu būs sadzirdējuši.
Tātad par mūsu “zilo”. Pieņemsim, ka visai pasaulei iestāstām, ka tieši šo govju pienam piemīt tik unikālas īpašības, ka no tā gatavotais siers ir bezdievīgi garšīgs un smaržīgs. Domājat, neizies cauri? Ja paliekam neuzņēmīgie letiņi, varbūt. Ja mācāmies kaut vai no itāļiem, nekas nav neiespējams, un pēc laika viņi vai, piemēram, visuresošie japāņu pensionāri dzīsies pēc siera šķirnes “Latvijas zilais”. Tātad, mīļie tautieši – cik ilgi gulēsim uz krāsnsaugšas, skaitīsim naudu svešās kabatās un būsim gatavi nosvilināt uzņēmīgā kaimiņa ražotni, lai tikai tas nebūtu kā dadzis acīs paša nepļautajai mājaspriekšai?
