Apmeklējot Jelgavu, īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Ina Gudele 1. ģimnāzijā skolu direktorus un pedagogus iepazīstināja ar sekretariāta izstrādāto IKTIK programmu, kuras nolūks ir principiāli uzlabot izglītības kvalitāti.
Apmeklējot Jelgavu, īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Ina Gudele 1. ģimnāzijā skolu direktorus un pedagogus iepazīstināja ar sekretariāta izstrādāto Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izglītības kvalitātes (IKTIK) programmu, kuras nolūks ir principiāli uzlabot izglītības kvalitāti.
Programmas izveide prasījusi divus gadus. Tā paredz ne tikai datorklases skolēniem, bet līdz ar IT ieviešanu mācību procesā radikāli atvieglot skolotājiem informācijas iegūšanas un materiālu sagatavošanas darbu. Samazināsies arī papīra birokrātija, pedagogi šo laiku varēs veltīt bērniem. Tas uzlabos informācijas apriti starp skolotāju, mācību iestādes vadību, vecākiem un skolēniem.
Datorklases un portatīvie datori
Īstenojot programmu, skolās turpinās datorklašu un datorparka atjaunošana un papildināšana. Savukārt pedagogus būtiski nodrošināt ar portatīvajiem datoriem, kas mūsdienās kļuvis par elementāru darbarīku. Viņiem nepieciešams internets, darbs ar IT sistēmām – elektronisko žurnālu, centrālajām sistēmām, kurās ievada visiem – gan direktoram, gan vecākiem – pieejamus datus. “Daudziem vecākiem pietrūkst laika aiziet uz skolu, izrunāties ar skolotāju. Taču viņiem jāsaņem informācija par to, kas notiek ar bērnu. Pa mobilo telefonu elektroniski saņemta ziņa varētu būt efektīvāka nekā dienasgrāmatā ierakstīta piezīme. Nezinu, cik disciplinēti ir citi bērni, manējie tās bieži aizmirst skolā vai arī atzīmju lapiņas neatnes. Tātad nepieciešami elementi, kas uzlabotu saikni starp skolotājiem un vecākiem,” vērtē I.Gudele.
Īstenojot rogrammu, paredzēts elektronizēt daļu mācību satura. Tas gan bērniem, gan pedagogiem būs pieejams internetā. Līdz ar to datorklasi vairs neizmantos vienīgi informātikas mācīšanai. Pirmām kārtām elektroniski būs pieejami dažādi testi, ko dators uzreiz pārbaudīs, un bērni tūlīt redzēs pieļautās kļūdas. Savukārt skolotājs ietaupīs laiku, viņam vairs nebūs mehāniski jālabo darbi. Protams, sacerējumu dators nekad nevarēs izanalizēt.
Potenciālam – multimediju laboratorijas
Mācību grāmatas nepazudīs, bet būs dažādi jauni mācību materiāli. Bērniem vairs ne tikai tekstuāli būs iespēja lasīt apgūstamo vielu, tās tēmu viņi varēs redzēt videofailā, piemēram, trīs dimensijās iepazīt kalnus, noklausīties skaņas. Tas ļauj labāk uztvert, tādējādi iespējams ātrāk apgūt vielu. “Testēšanai bija nodoti trešās klases mācību priekšmeti (dabas mācība, angļu valoda, dziedāšana), ko iedevu kolēģes dēlam. Ceturtās klases skolēns atzina, ka viņš iemācījies ļoti daudz jauna. Tas atdzīvina un paplašina mācību procesu, tas vairs nav garlaicīgs.”
Arī skolotājiem tādējādi ir iespēja nevis pašam veidot mācību saturu, bet izmantot kolēģu un centralizēti radīto, dažādus ārzemju materiālus. “Agrāk dabas zinības un ģeogrāfiju mācījāmies no grāmatām, skolotājs rādīja ceļojumu fotogrāfijas. Tagad varam noskatīties videofilmu par jebkuru pasaules zemi.”
Lai veicinātu inovācijas, radošu domāšanu, orientētu skolēnus uz inženierzinātnēm, kas nepieciešams, lai Latvijā atdzīvinātu ražošanu, svarīgi attīstīt mūsu vienīgos resursus – cilvēkresursus, tāpēc plānots vidusskolās veidot multimediju laboratorijas. Tajās skolēni varēs apgūt jaunākās tehnoloģijas un paši kaut ko radīt – programmatūru vai cita veida izgudrojumus –, tā attīstot radošo domu.
Ieviest sāks gada beigās
Programmas darbības laikā jāsakārto centrālās informācijas sistēmas, kas nepieciešamas Izglītības un zinātnes ministrijai, skolu valdēm un mācību iestādēm. Nopietnu tās daļu veido tālmācības programmas un to saturs. Tās varēs izmantot skolēni, lai kvalitatīvi apgūtu papildu vielu, pedagogi – kvalifikācijas paaugstināšanai un papildu materiālu apguvei, kad līdztekus tiešajam priekšmetam jāpasniedz arī citi. Sadaļa domāta ikvienam interesentam, kas grib iemācīties ko jaunu. Daļa zināšanu būs bez maksas.
Programmu sāks īstenot gada beigās, kad būs pieejams ES struktūrfondu nākamā perioda finansējums. Svarīgākā šogad plānotā aktivitāte, kas solīta pagājušajā decembrī, ir sākt portatīvo datoru piegādi skolotājiem. Prioritāte būs arī datorklašu nomaiņa.
