Plastmasas un gumijas gabali, lopu atpazīšanas žetoni, pudeļu korķi, kastaņi, akmeņi, metāla lodes, adatas – tā ir tikai daļa priekšmetu, ko mazie dzīvnieki – suņi un kaķi – tīši vai netīši apēduši.
Plastmasas un gumijas gabali, lopu atpazīšanas žetoni, pudeļu korķi, kastaņi, akmeņi, metāla lodes, adatas – tā ir tikai daļa priekšmetu, ko mazie dzīvnieki – suņi un kaķi – tīši vai netīši apēduši.
“Klienti pie mums vēršas ar sūdzībām, ka redzējuši savu mīluli kaut ko apēdam, vai arī tad, ja radušās aizdomas,” stāsta Veterinārmedicīnas fakultātes Klīniskā institūta docents Oskars Kozinda.
Kad dzīvnieciņš atvests uz klīniku, viņam veic caurskati, tomēr dažkārt svešķermenis rentgena uzņēmumā nav redzams. Tā ir gadījumos, ja apēsti diegi vai celofāns. Tad jāķeras pie diagnostiskās operācijas, lai novērtētu četrkājainā pacienta stāvokli.
Visbiežāk apēstās lietas ir apaļi svešķermeņi. Makšķernieku mājdzīvniekiem nereti lūpā ieķeras vizuļi un makšķerāķi. Diezgan bieži mīluļi sagrauž speciālās rotaļlietas. Jūtama arī sezonalitāte, īpaši Ziemassvētku laikā, kad saimnieki rotā eglītes un kaķi iemīļojuši “pagaršot” eņģeļmatus.
Kuriozākais, bet O.Kozindas skatījumā arī smagākais gadījums bijis, kad lietutiņa viens gals apsējies kaķim ap mēles sakni, bet otrs jau iznācis pa ānusu ārā. “Nācās veikt četrus vai pat piecus griezienus gremošanas traktā un to izņemt,” skaidro docents, piebilstot, ka šāds “lietutiņš” gluži tāpat kā rentgena uzņēmumā neredzamais diegs var pārzāģēt arī zarnas. Dažkārt bijuši gadījumi, kad problēma konstatēta novēloti un dzīvnieciņu nevar glābt.
Viens no unikālākajiem gadījumiem bijis, kad operācijas laikā no dzīvnieka izņemta žilešu paciņa. “Labi, ka tās bija apēstas ar visu papīra iepakojumu,” vērtē O.Kozinda. Žiletes bija labi redzamas rentgena uzņēmumā, tika veikta operācija, un kaķis no tām atbrīvots. Pēc laika noņemtas šuves, un nebija nekādu problēmu. Tiesa, kuņģa sula žiletes jau bija deformējusi.
Kā interesantu docents min gadījumu, kad mazs suņuks spēlējoties apēdis četras lodītes. “Ejot pa manēžu, bija dzirdams, ka tās sitās pret zemi – klik, klik, klik, klik. Skanēja visa telpa.”
O.Kozinda stāsta, ka operācijas sarežģītība atkarīga no svešķermeņa un arī laika, cik ilgi tas atradies gremošanas traktā. Jo tas īsāks, jo vieglāka iejaukšanās.
