Šogad debesīs būs novērojamas visas spožākās Saules sistēmas planētas. Ir pietiekami liela varbūtība, ka arī 2016. gadā Latvijā būs redzamas ziemeļblāzmas.
«2016. gads, salīdzinot ar aizejošo 2015. gadu, astronomisko novērojumu ziņā Latvijā būs pieticīgāks. Viens no ievērības cienīgākajiem notikumiem gaidāms 9. maijā, kad būs novērojama Merkura pāriešana Saules diskam, kas svešvārdā tiek saukta par Merkura tranzītu. Latvijā šai parādībai varēs sekot no sākuma (pulksten 14:12) gandrīz līdz pašām beigām, taču viscaur Latvijā Saule rietēs neilgi pirms Merkura noiešanas no Saules diska,» stāsta Latvijas Astronomijas biedrības valdes priekšsēdētājs Māris Krastiņš.
Tranzīta laikā būs iespējams redzēt, kā Sauli šķērso neliels melns punkts, kas būs Saulei tuvākās planētas siluets. Iepriekšējo reizi Merkura tranzīts Latvijā bija vērojams 2003. gadā, bet nākamā reize, kad tas būs iespējams, ir 2019. gada 11. novembris.
Dažādos pasaules reģionos 2016. gadā būs skatāms viens pilns Saules aptumsums, viens gredzenveida Saules aptumsums un divi pusēnas Mēness aptumsumi. Latvijā gan tikai viens pusēnas Mēness aptumsums, kas sāksies 16. septembrī pulksten 19:55 un beigsies 23:54, taču pusēnas aptumsuma laikā ar grūtībām var pamanīt, ka Mēness disks kļūst nedaudz tumšāks par ierasti spožo pilnmēnesi, skaidro M.Krastiņš.
2016. gadā būs novērojamas visas spožākās Saules sistēmas planētas. Merkurs būs redzams vakaros janvāra sākumā, aprīļa vidū, aprīļa otrajā pusē un ap decembra vidu, bet septembra beigās un oktobra sākumā – rīta stundās. Venēru varēs novērot rītos janvārī un februārī, bet vakaros –novembrī un decembrī. Marss līdz marta vidum būs redzams nakts otrajā pusē, marta otrajā pusē un aprīlī – nakts lielāko daļu, izņemot vakara stundas, maijā un jūnijā – visu nakti, jūlijā – nakts pirmajā pusē, bet no augusta līdz pat gada beigām – vakaros. Jupiters janvārī un februāra pirmajā pusē būs novērojams visu nakti, izņemot vakara stundas, februāra otrajā pusē, martā un aprīlī – visu nakti, maijā – lielāko nakts daļu, izņemot rīta stundas, jūnijā – nakts pirmajā pusē, no jūlija līdz augusta vidum – vakaros, no oktobra vidus līdz decembrim – rītos, bet decembra beigās – nakts otrajā pusē. Saturnu janvārī, februārī un marta sākumā varēs vērot rīta stundās, marta otrajā pusē un aprīlī – nakts otrajā pusē, maijā un jūnijā – visu nakti, no jūlija līdz septembrim – nakts pirmajā pusē un vakaros, bet no decembra vidus – rītos. 2016. gadā interesantākā planētu vizuālā satuvošanās (konjunkcija) būs skatāma pašā gada sākumā, kad 9. janvāra rītā pirms saullēkta Venēra atradīsies 0,1 grādu uz ziemeļiem no Saturna.
2015. gads bija zīmīgs ar vairākām labi redzamām ziemeļblāzmām. Kaut arī nākamais gads iezīmēs Saules aktivitātes cikla maksimuma nobeigumu, ir pietiekami liela varbūtība, ka arī 2016. gadā Latvijā būs baudāmas ziemeļblāzmas, stāsta LAB vadītājs.
2016. gadā, kā ierasts, būs novērojamas trīs aktīvākās meteoru plūsmas – Kvadrantīdas, Perseīdas un Geminīdas. To aktivitātes maksimums gaidāms 4. janvārī, 13. augustā un 14. decembrī. ◆
Sagatavoja Guntars Gūte
