«Latvijas ceļš» kā labēji orientēta partija dod priekšroku nevis koalīcijai ar sociāldemokrātiem, bet gan sadarbības līguma noslēgšanai ar šo partiju par atbalstu valdībai.
«Latvijas ceļš» («LC») kā labēji orientēta partija dod priekšroku nevis koalīcijai ar sociāldemokrātiem, bet gan sadarbības līguma noslēgšanai ar šo partiju par atbalstu valdībai.
To vakar pēc «LC», «TB»/LNNK, Jaunās partijas un sociāldemokrātu apvienības tikšanās žurnālistiem paziņoja «LC» priekšsēdētājs Andrejs Panteļējevs.
Savukārt sociāldemokrātu pārstāvji tikšanās laikā pauduši gatavību piedalīties valdības deklarācijas izstrādāšanā un precizē tos jautājumus, kuros noteikti būs domstarpības un dažādi balsojumi Saeimā, stāstīja Panteļējevs.
Sociāldemokrāti arī izteikuši vēlmi iepazīties ar potenciālajiem ministru amatu kandidātiem, viņš piebilda.
Sociāldemokrātu līderis Juris Bojārs žurnālistiem paziņoja, ka LSDA neatbalstīs valdību, kurā paši nepiedalās. Arī sociāldemokrātu otrs līderis Jānis Ādamsons sacīja, ka LSDA valdību neatbalstīs, ja tajā negūs amatus.
Panteļējevs tomēr teica, ka «LC» premjera amata kandidātam Vilim Krištopanam būtu jāizlemj, vai aicināt sociāldemokrātus valdībā pēc tam, kad par to būs lēmusi partija.
Tomēr valdības koalīcija nozīmē arī vienādus balsojumus parlamentā. Panteļējevs apšaubīja, vai sociālde-mokrāti visos jautājumos varēs balsot tāpat kā pārējie koalīcijas partneri, ņemot vērā dažādās partiju programmas.
Partiju sarunās par valdības veidošanu vajadzētu iespējami ātri vienoties par ilglaicīgas stabilas koalīcijas izveidi, vakar pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Gunti Ulmani žurnālistiem paziņoja apvienības «Tēvzemei un brīvībai»/LNNK priekšsēdētājs Māris Grīnblats.
Pēc viņa vārdiem, prezidents ir bijis vienisprātis ar «tēvzemiešiem», ka valdības veidošana ir cieši saistīta ar valsts turpmāko attīstību.
Lēna valdības veidošana būtu signāls starptautiskajai sabiedrībai, ka Latvija ir politiski sadrumstalota un nav spējīga ātri izveidot stabilu valdību, teica Grīnblats.
«TB»/LNNK priekšsēdētājs atzina, ka valdības stabilas veidošanas procesu paātrinātu lielo partiju – Tautas partijas un «Latvijas ceļa» savstarpējās vienošanās par iespējamo premjera amata kandidātu.
Grīnblats pauda savu personīgo viedokli, ka tuvākajā laikā ar «TB»/LNNK līdzdalību aktivizēsies TP un «LC» sarunas par iespēju meklēt abām partijām pieņemamu premjera amata kandidātu.
«Latvijas ceļš» nav piekritis Tautas partijas ierosinājumam abām partijām tikties divpusējās sarunās, žurnālistus vakar informēja «LC» priekšsēdētājs Andrejs Panteļējevs.
Attiecīgu ierosinājumu Tautas partija vakar izteica, tiekoties ar «LC», «Tēvzemei un brīvībai»/LNNK un Jauno partiju.
«LC» vēlas, lai «LC» un Tautas partijas tikšanās laikā piedalītos arī pa pārstāvim no «TB»/LNNK un Jaunās partijas, paziņoja Panteļējevs.
Viņš paskaidroja, ka jau līdz šim ir bijušas situācijas, ka pēc konsultācijām notiek dezinformācija, tādēļ «LC» nevēlas, lai rastos «pārpratumi un noslēpumi no partneriem».
Savukārt Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle žurnālistiem sacīja, ka telefoniski sazināšoties ar «LC», lai precizētu viņu pozīciju, proti, «kāda loma ir sekundantiem un vai tie ir aktīvi vai klusējoši».
Panteļējevs arī apstiprināja, ka Tautas partija vakar nav atbildējusi, vai ir gatava strādāt valdībā, ko vada Vilis Krištopans. Šķēle savukārt paskaidroja, ka Tautas partija personāliju jautājumu neuzskata par vissvarīgāko, jo vispirms ir jāvienojas par valdības koalīciju.
Pēc Jaunās partijas priekšsēdētāja vietnieka Aināra Šlesera žurnālistiem paustā izriet, ja nenotiks vienošanās par personālijām, būtu jāpārtrauc sarunas, jo tās būs nonākušas strupceļā.
Tautas partijai jāpasaka savs viedoklis: vai Ministru prezidentam noteikti jābūt Andrim Šķēlem vai tā ir gatava atbalstīt kādu citu. Ja par to netiek panākta vienošanās, sarunas, pēc mūsu viedokļa, tālāk notikt nevar, viņš sacīja.
Ja partijas nespēs vienoties par stabila vairākuma valdības koalīcijas izveidošanu, Valsts prezidentam nāksies premjera amatam nominēt kādu no izvirzītajiem kandidātiem, lai pretendents pārliecinātos, ka nespēj gūt atbalstu parlamentā.
To pirmdien sarunā ar žurnālistiem pieļāva «Tēvzemei un brīvībai»/LNNK priekšsēdētājs Māris Grīnblats.
Viņš atgādināja, ka līdzīga situācija izveidojās 6.Saeimas laikā, kad premjera amatam tika nominēts vispirms Māris Grīnblats un pēc tam Ziedonis Čevers, tomēr neviens no viņiem Saeimas atbalstu neguva.
Es neizslēdzu iespēju, ka tiek dota iespēja pārliecināties iepriekš nosauktajiem ministru prezidenta kandidātiem, ka viņi nespēj sastādīt valdību un tikai pēc tam decembrī stājas pie valdības veidošanas, sacīja Grīnblats.
«TB»/LNNK līderis izteica šaubas vai «Latvijas ceļa» premjera amata kandidāts Vilis Krištopans un Tautas partijas kandidāts Andris Šķēle varētu izveidot stabilu vairākuma valdību.
Ne «LC», ne TP nav spējušas skaidri pateikt, kā varētu tikt nodrošināts vairākuma atbalsts parlamentā, norādīja Grīnblats.
Viņš atzina, ka abas partijas varētu vienoties, ja tiktu atrasta abpusēji pieņemama premjera kandidatūra.
Es neizslēdzu, ka bezizejas situācijā TP varētu piekrist kādam «LC» kandidātam, vai TP varētu izvirzīt formulu labi, lai būtu jūsu kandidāts, bet tas, ko mēs nosauksim, teica Grīnblats.
«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK valde pirmdien izplatīja paziņojumu, kurā atkārtoti uzsvērts, ka visstabilākā varētu būt TP, «LC» un «TB»/LNNK veidota valdība, tomēr tās izveidošana ir atkarīga no iespējām vienoties par visām trim partijām pieņemamu ministru prezidenta kandidātu.
Pagaidām nav pamata lauzt pirms 7. Saeimas vēlēšanām savienības «Latvijas ceļš» atbalstītājiem doto solījumu un atsaukt izvirzīto kandidatūru premjerministra amatam Vili Krištopanu, pirmdien nolēmusi «LC» valde, informē «LC» Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Kristiāna Lībane.
6. Saeima uz savu pēdējo sēdi sanāks 2. novembrī, pirmdien nolēma Saeimas Prezidijs.
Kā zināms, jaunievēlētā 7. Saeima pirmo reizi sanāks 3. novembrī, kad arī beigsies iepriekšējās Saeimas pilnvaras.
Saeimas priekšsēdētājs Alfrēds Čepānis pirmdien Prezidija sēdē informēja, ka 6. Saeimu tās pēdējā sēdē ar savu klātbūtni pagodinās Valsts prezidents Guntis Ulmanis, valdības, kā arī diplomātiskā dienesta pārstāvji.
