Līdz šim Latvijā nav īstenoti liela apjoma ES struktūrfondu projekti. Vienīgā pieredze vērienīgu ieceru realizācijā bija Kohēzijas fonda līdzekļu apguve. Taču turpmāk šādu projektu īpatsvars augs.
Līdz šim Latvijā nav īstenoti liela apjoma ES struktūrfondu projekti. Vienīgā pieredze vērienīgu ieceru realizācijā bija Kohēzijas fonda (KF) līdzekļu apguve. Taču turpmāk šādu projektu īpatsvars augs. Tāpēc savlaicīga informācijas aprite un domu apmaiņa par līdzšinējām problēmām vērtējama atzinīgi.
Tā Finanšu ministrijas Jelgavā organizētajā konferencē par labās prakses piemēriem KF projektu īstenošanā uzsvēra projekta Eiropas Komisijas pārstāve no Latvijas Ingūna Kramiņa. “Komisijā esam secinājuši, ka informācijas aprite ir ļoti vērtīga, iespējams, citviet ar līdzīgām problēmām jau saskārušies, un to risinājuma meklējumos ir pieredze, ko pārņemt, lai “divritenis” nav jāizgudro no jauna.”
Konferences nolūks par KF projektiem bija apmainīties viedokļiem starp projekta īstenošanā iesaistītajiem pārstāvjiem par līdzšinējo projektu ieviešanas gaitu, uzsvērt problēmas un norādīt iespējamos risinājumus. KF līdzekļi izmantoti vides un transporta sektorā – līdz pagājušā gada beigām katram atvēlēti nepilni 354 miljoni eiro.
Lai neatkārtotu agrākās problēmas
EK pārstāve vērtē, ka Kohēzijas fonda līdzekļu apguvē Latvijā vērojams progress un atšķirībā no struktūrfondiem valsts ieņem stabilu vietu. Savukārt struktūrfondu apguvē Latvija pašlaik ir pēdējā vietā starp dalībvalstīm – naudas apguves ātrumam jābūt krietni lielākam. Runājot par turpmāko, būtiski uzsvērt līdzšinējās problēmas. Svarīgi izvairīties no administratīvām problēmām projekta vadībā, noteikt netveramo robežu, lai tas nebūtu par lielu un būtu veiksmīgi vadāms. Savukārt iepirkuma procesā un līgumu slēgšanā lielākos sarežģījumus rada cenu kāpums un celtniecības jaudu nepietiekamība.
Projekta priekšizpētē pieļautās kļūdas atklājas turpmākajos posmos. Konstatējot plānotā neatbilstību faktiskajai situācijai, projektu iespējams koriģēt, taču tas prasa laiku un nereti arī ievērojamus līdzekļus. Savukārt ieviešanas laikā svarīgi ievērot kvalitātes prasības. I.Kramiņa atzīst, ka liela nozīme ir tam, cik kvalitatīvi projekts sagatavots, tieši tas turpmākajās stadijās lielā mērā ļauj izvairīties no problēmām.
Analīzi nevar atstāt tikai konsultantu ziņā
Pēc EK lūguma eksperti izvērtējuši četrus KF 2004. gadā apstiprinātos projektus – Ventspils, Liepājas un Daugavpils ūdenssaimniecības attīstības otrās kārtas ieceres, kā arī Olaines un Jaunolaines projektu. Speciālisti atzinuši – kopš tā priekšizpētes un pieteikuma sagatavošanas līdz ieviešanai un darbu veikšanai ir pārāk ilgs laiks, kas dinamiskajā situācijā būtiski izmaina sākotnējos, sevišķi ar cenu aprēķiniem saistītos, datus. Konstatēts arī neprecīzs plānoto izmaksu novērtējums, neierēķināta faktiskā inflācija. Projektu sagatavošanas stadijā bijušas kļūdainas prognozes par ūdens patēriņa apjomu, tā zudumiem un pakalpojumu saņēmēju maksātspēju.
Tas liecina par nepietiekamu projekta labumu saņēmēju iesaisti un dalību ieceres izmaksu un ieguvumu, kā arī finanšu analīzē. Šos uzdevumus nevar atstāt tikai projekta konsultantu ziņā.
Pēdējie secinājumi galvenokārt attiecināmi uz Jelgavas ūdenssaimniecības attīstības projekta pirmo kārtu, kura realizācija sākta ar ES ISPA fonda finansējumu. Atskatoties vēsturē, tā finanšu memorandu EK apstiprinājusi 2000. gada decembrī. Pēc trīs mēnešiem tas izdarīts Latvijā. Pērngada februārī un decembrī veikti memoranda grozījumi. Praktisko darbu konkurss noritējis 2003. gada pirmajā pusē, kad izvēlēts piedāvājums 12,39 miljonu eiro apmērā. Realizācijas laikā izmaksas augušas par 20,4 procentiem, pārsniedzot 15,16 miljonus eiro. Tas noticis nepietiekamas būvnieku konkurences un kapacitātes dēļ, būvmateriālu, darbaspēka un citu izmaksu kāpuma dēļ. Sadārdzināšanos un darbu kavējumus izraisījusi ne vien darbu veicēju vaina, bet arī izmaiņas tehniskajā projektā un tehniskas problēmas.
Projektu riski saglabāsies arī turpmāk
Nākamajā plānošanas periodā Kohēzijas fonda projekti iekļauti kopējā ES struktūrfondu apgūšanas stratēģijā (līdz šim darbojās atrauti). Plānošanas dokumentos tie definēti kā liela mēroga ieceres, kuru kopējās projekta izmaksas ir 50 miljoni eiro (vides projektiem 25 miljoni) un vairāk. Interesentiem jāņem vērā, ka KF un ERAF projektiem ir dažāda interpretācija par vides projektu definīciju. Būtiskas izmaiņas ieviestas līdzfinansējuma likmes aprēķināšanas metodoloģijā, tā pietuvināta struktūrfondu metodoloģijai. Līdz šim finansējuma piešķiršanas galvenais nosacījums – lai projekts būtu dzīvotspējīgs.
Vides ministrijas Projektu ieviešanas departamenta direktora vietnieks Oskars Kupcis, analizējot līdzšinējo gaitu, pauž, ka Ventspils ūdenssaimniecības attīstības projekta nākamos darbus izvēlējusies realizēt, slēdzot daudzus mazākus līgumus, nevis vienu lielu. Tas tāpēc, lai novērstu darbu sadārdzināšanās risku. Pirmajā gadā šī iecere attaisnojusies un devusi zināmu iegumu, bet par turpmāko vēl pāragri spriest. Lielākie riski vides sektora projektos ir zems konkurences līmenis ūdenssaimniecības būvdarbu iepirkumos, kas noved pie neadekvāta sadārdzinājuma, termiņu kavējumiem un pašvaldību līdzfinansējuma problēmām. Pēdējos gados ne viens vien būvniecības uzņēmums, kas pirms tam strādājis vides jomā, izvēlējies izdevīgāku veidu un pievērsies māju būvniecībai. Lielākās cietējas ir pašvaldības, kur jārealizē attīstības projekti. Vides projektiem problēmas sagādā pašvaldību nesakārtotie īpašumtiesību jautājumi, kā arī pārāk stingrie tehniskie noteikumi, kuru prasības pārsniedz normatīvajos aktos minēto un ir neadekvātas KF finansējuma piešķiršanas noteikumiem.
Ceļu sakārtošanai līdzekļu nepietiks
Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietnieks Andulis Židkovs atzīst, ka līdzšinējā perioda līdzekļi bijuši kā mācību nauda, lai sagatavotos nākamā perioda līdzekļu apguvei. Runājot par turpmāko, pamazām tiek iets efektivitātes virzienā. Proti, savulaik ES ISPA fonda dokumenti bija jāapstiprina četrās vietās. Pašlaik to ir uz pusi mazāk. Tāpat kā vides jomā, arī SM šis ir intensīvākais iepriekšējā posma naudas apguves gads. Tas lielākoties saistīts ar dzelzceļa projektiem – tranzīta pārvadājumi SM noteikti par prioritāti.
Autoceļu jomā lielākā darbu daļa veikta pērn, šogad jauni projekti netiks īstenoti. Autotransporta infrastruktūras uzlabošanā noteicošais faktors ir satiksmes intensitāte uz konkrētā ceļa. Līdzīgi kā citās jomās, arī šajā projektiem traucē straujais izmaksu kāpums un būvnieku jaudas. “Ja nozarē strauji ieplūst līdzekļi, loģiski, ka būvnieki netiek līdzi,” saka A. Židkovs. Savukārt saistībā ar izmaksu palielinājumu viņa secinājums nav iepriecinošs: “Tā dēļ pat ar jaunā perioda līdzekļiem nespēsim realizēt visus projektus, kas iesākti pirms diviem gadiem.” Līdzekļu apgūšanu kavē arī darbaspēka un kvalificētu inženiertehnisko darbinieku trūkums. SM lēš, ka infrastruktūras un valsts tautsaimniecības attīstība nav iespējama bez darbaspēka importa.
KF līdzekļi ļauj attīstīties transporta infrastruktūrai, jo valsts Autoceļu fonda finansējums nesedz pat ceļu uzturēšanas vajadzības. Tomēr arī nākamajā periodā, kad no KF ceļu infrastruktūrai saņems 700 miljonus eiro, līdzekļu kopējais apjoms ir nepietiekams, lai novērstu pastāvošās problēmas. “Ja gribam sasniegt Eiropas līmeņa ielu un ceļu stāvokli, šis finansējums nav pat desmit procentu no vajadzīgā. Tādējādi šo līmeni nesasniegsim ne desmit, ne vairāk gados,” spriež A. Židkovs. Risinājumu SM saskatot privāto līdzekļu piesaistē. Uz jautājumu, kāpēc Lietuvā atšķirībā no Latvijas ir labāki ceļi, viņš norāda, ka kaimiņvalstī uz analogu ceļu garumu no valsts piešķirts vismaz divas reizes vairāk līdzekļu. Atbilstoši tam saņemts arī lielāks ES finansējums.
