“Mītavas bebri” lepojas ar Jelgavā radītiem koka traukiem, dēlīšiem un piederumiem. Īpaša uzmanība tiek pievērsta funkcionālam dizainam, taču jelgavniece Kristīne Ovsjanko uzsver, ka tikpat svarīgs ir arī ekoloģiskais princips.
– Cik sen jau Jelgavā uzdarbojas “Mītavas bebri”?
Mans tētis Aigars ar koka piederumu izgatavošanu nodarbojas četrus gadus, tajā viņu ievirzīja Jelgavas amatnieki. Sākumā es vienkārši braukāju tētim līdzi uz tirdziņiem, pamazām viņš mani iesaistīja vairāk, un nu jau gadu aktīvi darbojamies kopā. Es vairāk atbildu par tirdzniecību, izveidoju “Facebook” lapu, un ar tās starpniecību kļuvām atpazīstamāki, nu mūs zina diezgan daudzi. Izgatavojam koka traukus, dēlīšus, karotes, lāpstiņas. Viss ir ekoloģiski tīrs, izmantojam tikai Latvijas kokmateriālu. Uzņēmuma nosaukumu veido vārds “Mītava”, kas ir Jelgavas vecais nosaukums, un “bebri”, kas grauž kokus, ko savā ziņā darām arī mēs.
– No kāda koka top skaistie “bebru” trauki?
Pārsvarā visi trauki un dēlīši ir no ozolkoka, to esam ļoti iemīļojoši. No ābelītes, ķirša ir vairāk sīkumiņi – karotītes un lāpstiņas. Kad pa retam gadās kāds lielāks ķirsis, no tā sanāk ļoti skaisti dēlīši. Braukājam pa visu Latviju un meklējam materiālu, gadās, ka kāds pienāk klāt tirdziņā un prasa, vai ko nevajag. Izmantojam gan veselus kokus, gan dēļus, jo katram produktam sava specifika. Ideju mums ir ļoti daudz, roku gan tik, cik ir. Lai realizētu visas idejas, vajadzētu, lai mums vēl kāds pievienojas. Pagaidām esam divatā un darām, cik spējam. Kad ir tirdziņu laiks, iesaistu arī meitas, viņas jau ir iemācījušās, no kura koka kas tapis.
– Kāpēc gatavojat tieši koka traukus un galda piederumus?
Koks mājās ienes mājīgumu, tas ir papildu dekors, bet arī ļoti praktisks. Agrākajos laikos daudz lietoja koka traukus, tad bija periods, kad tas pieklusa, un tagad atkal atgriežas. Cilvēkiem koka trauki patīk, pēdējā laikā ir liels pieprasījums no jauniešiem, kas ļoti priecē. Arī es pati jau tā esmu pieradusi, ka bez sava brokastu dēlīša nevaru. Koks ir dabai draudzīgs materiāls, un mēs ļoti strādājam pie kvalitātes. Viss, ko izgatavojam, ir ekoloģiski tīrs, nelietojam nekādu ķīmiju. Traukus apstrādājam ar bišu vasku un olīveļļu, kurai smarža ir neitrālāka nekā lineļļai, un tā kopā ar vasku veido ļoti patīkamu aromātu.
– Kā pārdzīvojāt laiku, kad tirdziņi nebija atļauti?
Labākā tirgošana, protams, ir tirdziņos, taču periods, kad viss notika internetā, mums arī deva lielu plusiņu. Preci piegādājam ar pakomātiem vai tuvējā apkārtnē aizvedam paši. Tirdzniecībā labi noder “Facebook” lapa, kurā ir produktu fotogrāfijas, kas top kopā ar draudzenēm. Katrai ir sava ideja, liekam tās kopā un veidojam fotosesijas. Nu jau ir plānā nākamā sesija dabā, jo tūlīt sākas pikniku sezona un ļoti pieprasīti kļūst uzkodu trauki, ko no vienas puses var izmantot kā dēlīti, bet uz otras servēt uzkodiņas. No draugiem man ir ļoti liels atbalsts.
Pirkumi internetā un klātienē ir diezgan līdzīgi, tirdziņos nedaudz vairāk pārdodam sīkumus. Protams, tas ir citādāk nekā tirdziņā, kur visu var aptaustīt un apskatīt tuvāk. Mūsu produkti ļoti patīk ārzemniekiem, tirdziņos ir liels pieprasījums, bet pagaidām uz ārzemēm vēl nesūtām. Kaut ko dodam uz mazajiem veikaliņiem, bet pārsvarā tirgojam paši. Ir piedāvājumi no internetveikaliem, bet negribu likt mūsu produktu citā platformā, jo ir plānā drīz pašiem izveidot savu interneta veikalu.
– Vai ir īpaši nosacījumi, kā pareizi kopt un mazgāt koka traukus?
Noteikti ne trauku mazgājamā mašīnā, jo piesūcināt tos ar ķīmiju nebūtu prāta darbs. Vienkārši zem krāna nomazgāt ar siltu ūdeni, ja iekrāsojas no kādām ogām, var izmantot sāli vai sodu, lai notīrītu. Ik pa laikam, kad trauks ir sauss, der ieziest ar eļļu, kas veido aizsargkārtiņu un ļauj tam atgūt savu formu. Sākumā ozols, ja to daudz mazgā, var palikt nedaudz asāks, izmest kādu spuriņu, bet to iespējams ar smalkāko smilšpapīru pieslīpēt, un atkal ir kā jauns. Pārsvarā kopšanā pietiek tikai ar eļļu.
Traukos var liet visus ēdienus, zupas un putras, mums bērni jau ir pieraduši ēst no koka traukiem ar koka karotītēm. Bērniem vislabāk dot karotītes, kas taisītas no ābelītes vai cita augļukoka, arī tās, ko dod grauzt, kad zobi nāk. Es arī sāku mācīties ēst ar koka karoti, sākumā likās nedaudz dīvaini, bet, kad pierod, tas ir pašsaprotami. Jo īpaši, ja padomā, cik daudz metāla mēs noēdam, lietojot metāla karotes un dakšiņas.
– Kurš rada trauku dizainu?
Dēlīšu un trauku dizainu veido tētis. Ja rodas kāda ideja, uzmet skicīti un ķeras pie darba. Daudziem patīk ozolzīles un lapiņas formas trauki, arī ārzemniekiem tie iet pie sirds visvairāk, jo asociējas ar Latviju. Man pašai ļoti patīk kantainie trauki. Arī no cilvēkiem nāk idejas par jauniem dizainiem. Bijām uztaisījuši uzkodu trauku ar vietu vīna glāzei, viens klients vēlējās, lai būtu vieta divām glāzēm – vienā un otrā galā. Nav problēmu, taisām tādu! Vienīgais, ko mēs nedarām, negravējam neko, tā ir tēta nostāja.
– Kas ir bijis interesantākais vai grūtākais, ko esat veidojuši no koka?
Tikko bija klusāks periods, un mēs varējām ko jaunu izmēģināt, tādēļ nolēmām uztaisīt miksēto koku dēlīti. Daudzi izmanto PVA līmi, bet mēs pasūtījām no Amerikas sertificētu eko līmi, un tagad esam uztaisījuši dēlīšus, kuros ir iemiksēts sarkankoks un riekstkoks. To gatavošana ir ilglaicīgs process, bet mums patīk eksperimentēt un pamēģināt kaut ko jaunu.
– Kādēļ jums ir svarīgs ekoloģiskais princips?
Mums ir ļoti būtiski, lai mūsu produkts būtu tīrs, lai nav nekādu mākslīgu krāsu. Ir gadījies, kad kāds prasa koku nokrāsot, bet mēs to nedarām. Katrs produkts ir unikāls tāds, kāds tas ir. Tie cits no cita atšķiras, jo arī koks atšķiras un nav vienmēr vienāds, citreiz būs gaišāks, citreiz tumšāks, ar citu zīmējumu.
Es esmu par eko, lai tas, ko radām, ir tīrs un dabisks. Tētis negrib neko gravēt, bet es negribu piesārņot mūsu produktu tikai tāpēc, ka kādam patīk tumšāks vai citādāks tonis. Ļoti daudzi cilvēki to nesaprot. Savukārt es nesaprotu, kāpēc jāpiesūcina ar ķīmiju trauks, kurā liec savu ēdienu. Ikdienā jau tāpat ļoti daudz uzņemam ķīmiju, ja to vēl ēdam, man tas neliekas pareizi. Agrāk to nesapratu, bet, kad sāku iedziļināties, uz daudz ko skatos citādi. Tagad aizvien vairāk cilvēku sāk domāt par dabu, domāt līdzi tam, ko ēd, ar ko ēd, un tas tikai priecē.
– Kādas vēl bez dabiskās izcelsmes ir koka trauku priekšrocības?
Mūsu traukiem tā ir kvalitāte, tie ir ne tikai praktiski, bet arī skaisti – kā dekors. Protams, koka trauki ir dabai draudzīgi un daudz izturīgāki nekā stikla vai keramikas. Nevar teikt, ka koka trauki ir mūžīgi, jo nekad nav iespējams zināt, ko koks darīs. Koks ir dzīvs un var kādā brīdī sākt plaisāt. Labs piemērs ir koka grīda – kad ielikām to savā dzīvoklī, sākumā nevarēju gulēt, jo, mainoties laika apstākļiem, grīda brakšķēja. Bet kopumā, protams, ja par trauku rūpējas, tas var kalpot mūžīgi.
– Ko esat iecerējuši tuvākā vai tālākā nākotnē?
Tuvākajos plānos ir attīstīt “Instagram”, piesaistīt ārzemju publiku, turpināt iepriecināt mūsu esošos un topošos klientus ar kaut ko jaunu. Paplašināties un strādāt pie tā, lai varam realizēt visas savas idejas. Mums darba ir pilnas rokas, nav laika čīkstēt, tikai jāiet un jādara, to man senči ir ielikuši. Galvenais ir pozitīvisms, uzņemt vienam no otra visu labo enerģiju un prieku, komunikācija ir ļoti svarīga. Tētis vienmēr ir teicis: vajag iet, cīnīties, darīt, strādāt pašam sev. Sākotnēji es strādāju algotu darbu, šis bija paralēli, bet drīz sapratu, ka jāstrādā ar pilnu atdevi.
Šogad beidzot gribam aizbraukt uz Latgali, kur neesam bijuši. Daudzi jautā, kāpēc nedodamies uz to pusi, tādēļ šovasar to plānojam darīt.
– Tik bieži pieminat tirdziņus. Kas tajos ir tik īpašs?
Man ļoti patīk braukt uz tirdziņiem. Pāris reizes kādu draudzeni esmu paņēmusi līdzi, un viņas ir pārsteigtas, cik tas ir relaksējoši un aizraujoši, tik ļoti atslēdz no ikdienas. Es vienmēr esmu strādājusi ar cilvēkiem, tas vienmēr ir paticis, un tas ir vienīgais, kas man šajā laikā pietrūkst. Tirdziņos ir īpašas sajūtas un emocijas, sarunas, atmosfēra, kurā esi iekšā. Mani tas ļoti saista, tas ir kā dopings ik rītu celties un braukt, jo tādas emocijas ikdienā nevar saņemt, tajā visā ir ļoti daudz pozitīva. Kad sāku likt preci, katru produktu apčubinu, man tas nes pozitīvas emocijas, jo zinu, ka daru ar mīlestību, un man patīk savs produkts.
