Neesmu no sūdzētājām, bet raksts «Zemgales Ziņās» par kundzes likstām veterinārajā klīnikā «Sanarius» arī manī uzjundīja visai nepatīkamas atmiņas.
Neesmu no sūdzētājām, bet raksts “Zemgales Ziņās” par kundzes likstām veterinārajā klīnikā “Sanarius” arī manī uzjundīja visai nepatīkamas atmiņas.
Gadījums notika pirms laba laika. Esmu kokerspaniela īpašniece, un, lai suni uzturētu pieklājīgā izskatā, šīs sugas pārstāvji prasa regulāru friziera uzmanību. Jau no kucēna vecuma centos mīluli regulāri (ik pēc trim četriem mēnešiem) vest pie friziera minētajā klīnikā, bet vienmēr pēc procedūras saņēmu aizrādījumus par dzīvnieka agresīvo uzvedību. Replikas skanēja vienmēr – lai manu suni apcirptu, esot vajadzīgi vismaz trīs cilvēki, dzīvnieks kožot frizierei, tam esot ērces (tāds gadījums tiešām reiz bija). Vairāku gadu laikā nevienu kases čeku un arī kvīti par pakalpojumu samaksu netiku saņēmusi.
Reiz šādā friziera apmeklējuma reizē suns bija savainots. Pirmajā vakarā brūci neievēroju, jo mīlulis pēc šādas procedūras vienmēr bija nemierīgs. Nākamajā rītā redzēju, ka suns klibo – viņam, skujot apmatojumu, bija krietni iešņāpts kājā. Neuztvēru to kā traģēdiju, bet no rīta abi ar suni ieradāmies klīnikā, un lūdzu brūci vismaz apstrādāt. Izteicu arī pretenzijas, ka par ievainojumu man neviens nepaziņoja, kad suni paņēmu.
Darbiniece izsauca vadītāju, un tā paziņoja, ka neko par nodarījumu nezinot, ticamākais, viņš pats sevi savainojis, suns esot galīgi neaudzināts, un vispār apmeklētājus pieņemot tikai pēc pieraksta, turklāt šodien viss jau aizņemts. Biju spiesta vērsties LLU Veterinārajā klīnikā, kur dzīvnieka brūci apkopa un sniedza nepieciešamo konsultāciju.
Pēc pāris mēnešiem suni atkal pierakstīju pie friziera (Jelgavā tobrīd nevienu citu tādu speciālistu nezināju). Īsi pirms apmeklējuma piezvanīja klīnikas darbiniece – esot vadītājas rīkojums manu suni klīnikā vairs nepieņemt.
Ar cieņu – Dz.Žuka
