Zemkopības ministrijai savā budžetā jāatrod līdzekļi, lai kompensētu izdevumus, ko bakteriālās iedegas Erwinia amylovora ierobežošanas un iznīcināšanas pasākumiem iztērējis VAAD, uzskata Ministru prezidents Aigars Kalvītis.
Zemkopības ministrijai (ZM) savā budžetā jāatrod līdzekļi, lai kompensētu izdevumus, ko bakteriālās iedegas Erwinia amylovora ierobežošanas un iznīcināšanas pasākumiem iztērējis Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD), uzskata Ministru prezidents Aigars Kalvītis. Taču nevalstiskās organizācijas norāda, ka jau pašlaik atbalsts lauksaimniekiem ir nepietiekams.
Premjers pārliecināts, ka 24 000 latu nav summa, kuras dēļ būtu vērts grozīt valsts budžetu. Pēc valdības vadītāja teiktā, arī kompensācijas par slimības skarto koku nociršanu ir ZM politikas jautājums, kas jāizlemj speciālistiem. Valdība varēs vērtēt profesionālu piedāvājumu, bet pašlaik tāds nav redzēts. Precīzi Jaunsvirlaukas pagasta izdevumi samaksai par augu nozāģēšanu, savākšanu, iznīcināšanu, izmaksas par zāģu, transporta izmantošanu nozāģēto augu savākšanai un nogādāšanai uz iznīcināšanas vietu, kā arī citi izdevumi būs zināmi pēc darbu pabeigšanas. Arī precīza summa kompensāciju izmaksai par cietušajiem dārziem tiks aprēķināta pēc monitoringa jeb izpētes.
Tikmēr Staļģenē arī šajās lietainajās dienās turpina izcirst slimības skartos kokus. Kā “Ziņām” pastāstīja Valsts augu aizsardzības dienesta Zemgales reģionālās nodaļas vadītājas vietnieks Uvis Jaunzemis, vakar Jaunsvirlaukā lijis tikai rīta pusē, tāpēc darbi nav būtiski traucēti. Inspektori plānveidīgi turpina izzāģēt kaites skartās ābeles un bumbieres, bet mājās, kur nav sastopami to saimnieki, atgriezīsies vēlāk. Pagaidām nav zināms, vai bīstamā slimība atklāta vēl kādā vietā Zemgalē. Tērvetes novadā iedegas uzietas kādas zemnieku saimniecības komercdārzā, un dienesta vadība lemj par turpmāko rīcību. Vēl nav zināms, vai augļkopja dārzs būs jāizzāģē.
Lai valsts lauksaimniecības atbalstam piešķirtais finansējums būtu pietiekams, 2008. gadā tas jāpalielina par gandrīz 26 miljoniem latu, uzskata Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP). Tomēr plānots, ka nākamgad, tāpat kā šogad, valsts atbalsts lauksaimniecībai būs 32 miljoni latu. Kā informē LOSP sabiedrisko attiecību speciālists Kaspars Austriņš, lai pieejamais finansējums tiktu novirzīts tiem mērķiem, kas, pēc zemnieku domām, ir svarīgāki, ZM tiks aicināta samazināt vai pilnībā nepiešķirt līdzekļus vairākiem plānotajiem atbalsta pasākumiem. Zināms, ka ministrija nākamgad ieplānojusi ieviest daudz dažādu jaunu pasākumu, par kuriem nav informējusi lauksaimniekus. Līdz ar to nav iespējams paredzēt, cik pamatoti un nepieciešami ir šie pasākumi.
