Pirms pašiem Jāņiem Rīgā, viesnīcā «Reval Hotel Latvija» visnotaļ mierīgā gaisotnē norisinājās sabiedriskā apspriede.
Pirms pašiem Jāņiem Rīgā, viesnīcā «Reval Hotel Latvija» visnotaļ mierīgā gaisotnē norisinājās sabiedriskā apspriede. Tajā piedalījās Eiropas Kustības Latvijā izveidotās Sabiedriskās Eiropas integrācijas padomes (SEIP) locekļi, valdību pārstāvēja Ministru prezidents Andris Bērziņš un zemkopības ministrs Atis Slakteris. Diskusiju vadīja Eiropas Kustības Latvijā prezidents, žurnālists Ainārs Dimants. Šoreiz tika debatēts par lauku attīstību un Latvijas iestāšanās sarunu pozīciju lauksaimniecībā.
Šādu apspriežu mērķis ir nodrošināt sabiedrības līdzdalību Eiropas integrācijas procesā un veicināt pastāvīga un publiska dialoga veidošanu starp valsts pārvaldi un sabiedrību par Latvijas integrācijas ES būtiskajiem jautājumiem jau iestāšanās sarunu gaitā. Jāteic gan, ka sabiedrībai šoreiz netika dots vārds. Savu viedokli pauda tikai SEIP locekļi un valdības vīri.
Latvijas iestāšanās sarunu būtība ir abu pušu nostāja – atbalsta vai nepiekrīt. Mums būs lielā mērā jāpieņem plašās savienības likumi, taču Latvijai ir arī savi noteikumi. Mūsu priekšnosacījumi ir, lai būtu vienādi konkurences nosacījumi, lai varētu apgādāt tirgu ar saviem produktiem, veidot ilgtspējīgu ražošanu, ņemt vērā dabu, sociālo vidi.
Ar iestāšanās brīdi pārņemsim ES likumus lauksaimniecības sadaļā, taču daudzās tās nozarēs vēl neesam gatavi straujām pārmaiņām, tādēļ pieprasīsim pārejas periodu attiecīgās nozarēs līdz 2010. gadam.
Zemkopības ministram tika jautāts, kādu viņš redz lauksaimniecības politiku Latvijā kā Eiropas Savienības dalībvalstī. A.Slakteris uzsvēra, ka lauksaimniecības politika būs viena un vienota. Vispirms mums jāiegūst atsaucība sarunās; tieši ietekmēsim ES, kad būsim tās dalībvalsts.
Viens no lielākajiem klupšanas akmeņiem lauksaimniecībā ir zemais zemnieka ienākums – vidēji 49 lati mēnesī. Politiķi atzina, ka šī bēdīgā situācija ir jāmaina, lai atbilstu ES līmenim. A.Bērziņš lauksaimnieku ienākumu celšanu nosauca par «kompleksu jautājumu» un reālu atrisinājumu neatklāja, taču uzsvēra, ka pēdējo triju gadu laikā budžeta palielinājums par deviņiem procentiem bijis tieši Zemkopības ministrijai.
Liela daļa lauksaimniecībā strādājošo būs spiesti pamest savu nodarbošanos pārāk šaurā darbības spektra pēc, jo šiem nozarē strādājošajiem nav paredzētas valsts atbalsta programmas. Pašreiz ir reāls darbaspēka pārpalikums. Arī turpmāk tas palielināsies, jo, ražošanai kļūstot intensīvākai, augs tehnikas noslogojums un mazāk tiks izmantots roku darbs. Līdz šim modernā lauksaimniecība izspiedusi jau daudzus zemniekus. Pēc Ministru prezidenta domām, šai problēmai atrisinājums varētu būt uzņēmējdarbības vides daudzveidošana Latvijas laukos. Mūsu valstī ir daudz viensētu, bet alternatīvai ražošanai subsīdijas nav paredzētas. Tātad paliks tikai labo nodomu saraksts.
Pēc diskusijām palika iespaids, ka tikai spēcīgākās zemnieku saimniecības ir gatavas iestāties ES. Kopumā lauksaimniecībā vēl ir daudz sasāpējušu, neatrisinātu jautājumu. Pārkāpjot pāri ES atvērto durvju slieksnim, mūs sagaida viena solidāra sistēma visiem.
Valsts subsīdiju izlietojums līdz 2001. gada 4. jūnijam
Nr.p.k., kādiem mērķiem paredzēts, subsīdijas (tūkst.latu), izlietots (procentos)
1. Lauksaimniecības zemes ielabošana 545 8
2. Lopkopības attīstība 5003 44
3. Augkopības attīstība 4900 68
4. Zemnieku izglītošana 480 23
5. Latvijas un ārvalstu kopprojektu līdzfinansējums 250 1
6. Zivjsaimniecības attīstība 400 15
7. Lauksaimnieciskās ražošanas tehniskā modernizācija 3000 22
8. Lauksaimniecības nevalstisko organizāciju un ražotāju grupu atbalsts 260 8
9. Bioloģiskās lauksaimniecības atbalsts 100 0
10. Tirgus veicināšana 240 50
11. Rezerve 300 17
12. SAPARD līdzfinansējums 4402 0
Kopā 20880 36
