Visizplatītākais konfliktu veids ir starppersonu konflikts, kurā viena puse otrai traucē sasniegt kādus mērķus vai veikt darbības.
Visizplatītākais konfliktu veids ir starppersonu konflikts, kurā viena puse otrai traucē sasniegt kādus mērķus vai veikt darbības. Katrai pusei ir savas intereses un nostāja, kuru tā uzskata par pareizāko. Strīdu cēlonis var būt priekšmeti, attiecības, lepnums, pašcieņa, gods, pienākumi, vara un tā tālāk. Pozitīvi ir tas, ka viedokļu apmaiņa veicina sociālās pārmaiņas, uzlabo lēmumu pieņemšanas kvalitāti, abu pušu interešu tuvināšanos, kā arī ģimenes kopības izjūtu. Lielākais konfliktu trūkums – neatgriezeniski var pasliktināties attiecības. Tāpēc vadītājam darbā, bet pieaugušajiem ģimenē jāuzņemas konflikta vadīšana.
Konfliktu apspiešana var veicināt kļūdainu lēmumu pieņemšanu. Piemēram, mamma saka pusaudžiem: “Tūdaļ pārstājiet ķildoties, citādi kļūšu dusmīga un būšu spiesta jūs sodīt!” Šajā situācijā pieaugušais vēlas nogludināt strīdu, bet apspiež bērnu emocijas. Māte cenšas apslāpēt konfliktu, savukārt bērni var justies aizvainoti, jo viņus neuzklausa un neļauj izteikties.
Vecākiem iespējams rīkoties arī citādi – noskaidrot, ko jaunieši strīdā vēlas izzināt. Māte abas “karojošās puses” uzklausa. Tādā gadījumā bērni var izteikt savu neapmierinātību un nerealizētās vajadzības, mācās rēķināties un izprast cita cilvēka intereses, kā arī pieņemt lēmumus un otram izpalīdzēt.
Pastāv virkne faktoru, kas mazina domstarpību rašanās iespēju. To būtu lietderīgi iegaumēt tai personai, kura uzņemas konflikta vadīšanu gan darba kolektīvā, gan ģimenē.
***
Kas veicina konfliktu rašanos?
– Neskaidrība par spēku samēru ģimenē (kas ir noteicējs ģimenē – vecāki vai bērns).
– Aizskaroši salīdzinājumi un apsaukāšanās.
– Statusu nestabilitāte (smēķējoši vecāki aizrāda smēķējošam pusaudzim).
– Kāda no pusēm strīdā “iestrēgst” (uzskatot, ka taisnība ir tikai vienam).
– Komunikācija notiek ļoti šaurā sabiedrības lokā (netiekas ar citiem cilvēkiem, ģimenēm).
– Līdera esamība (katrs ģimenes loceklis ir līderis savā jomā).
– Sociālo normu mazināšanās (vecāki neuztur izvirzītās prasības).
***
Kas mazina konfliktu rašanos?
– Ģimenē pastāv vienoti nerakstīti likumi par ikdienas veicamo darbu un pienākumu sadali.
– Strīdnieki ir fiziski nošķirti viens no otra (atrodas atsevišķās telpās).
– Tiek pārtraukta komunikācija līdzīgi domājošo starpā, piemēram, ja vecmamma, mamma un māsa apvienojas pret brāli.
– Tiek ievērotas sociālā hierarhija.
– Mobilitāte jeb spēja būt elastīgam dažādās situācijās.
– Ārējā atbalsta liegšana (kad bērnus ir sodījuši vecāki, bet vecvecāki sodu atceļ).
– Līdera trūkums (vecākais no bērniem uzņemas vadoņa lomu).
