Pēdējo gadu laikā ir likvidētas gandrīz visas sabiedriskās dravas. Bišu saimes tagad kopj privātie saimnieki, no kuriem daudzi ir iesācēji.
Pēdējo gadu laikā ir likvidētas gandrīz visas sabiedriskās dravas. Bišu saimes tagad kopj privātie saimnieki, no kuriem daudzi ir iesācēji. Mainījušās arī biškopības ražošanas un realizācijas iespējas. Tomēr šī nozare, pārvarot grūtības, lēnām attopas.
Patlaban raksturīgākā ir biškopības produkcijas sīkražošana, ko stimulē samērā augstās medus tirgus cenas. Taču tas samazina patēriņu, kas jau tā ir vairākkārt zemāks nekā citās attīstītās Eiropas valstīs.
Tiem, kas nopietni domā par integrēšanos Eiropas Savienībā, jāņem vērā, ka cenu politika var mainīties. Tiem, kas cer ar medu iziet tirgū, jādomā par ražošanas intensifikāciju.
Viens no veidiem varētu būt dravu apvienošana. Lai gan tas tūlīt saistās ar psiholoģiska rakstura problēmām. Un tomēr. Apvienotajās dravās vajadzētu būt apmēram 300 bišu saimju, tad jau var sākt domāt par rentabilitāti un konkurētspēju. Turklāt sīkdravu apvienošana ir gluži loģiska, jo katram biškopim ir grūti iegādāties dārgo inventāru (medus sviedes, medus fasēšanas iekārtas un citu).
Biškopības organizatorisko struktūru iespējams projektēt un plānot tikai tad, kad ir skaidra nozares attīstības programma un līdzekļi. Biškopjiem jābūt skaidrībā par visu, ko pieprasa veterinārie un citi dienesti. Aktuāli kļūst biškopības produktiem izvirzītie drošuma kritēriji un higiēniskās prasības. Taču ne mazāk aktuāls ir arī valsts struktūru un sabiedrisko organizāciju atbalsts un sadarbības gatavība.
Latvijas biškopji ir apvienojušies sabiedriskā organizācijā Latvijas Biškopības biedrībā. 28. februārī Jelgavas rajona dravnieki tiek aicināti ierasties Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātē, lai apspriestu savas problēmas un uzzinātu jaunumus.
Bet 10. martā Rīgā Zemkopības ministrijas zālē biškopji sanāks savā 4. Latvijas Biškopības biedrības kongresā.
Visi ir laipni gaidīti!
