Pētījumā par bezdarbnieku darbā iekārtošanos pēc līdzdalības pasākumos konkurētspējas paaugstināšanai atzīts, ka lielākā daļa savas prasmes vēlējusies pilnveidot, lai atrastu darbu.
Pētījumā par bezdarbnieku darbā iekārtošanos pēc līdzdalības pasākumos konkurētspējas paaugstināšanai atzīts, ka lielākā daļa savas prasmes vēlējusies pilnveidot, lai atrastu darbu. Pusgada laikā pēc iesaistīšanās aktivitātēs to sameklējusi trešā daļa.
Pētījums pagājušajā vasarā un rudenī veikts pēc Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pasūtījuma par Eiropas Sociālā fonda finansējumu. Darbam izvirzīti divi pamatuzdevumi – izvērtēt konkurētspējas paaugstināšanas pasākumu kvalitāti, noskaidrojot bezdarbnieku viedokli, un izvērtēt bezdarbnieku darbā iekārtošanos pēc iesaistīšanās NVA piedāvātajos pasākumos, atgādina NVA sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Daine.
Lielākā daļa – 75,9 procenti – bezdarbnieku pasākumos iesaistījušies, lai pēc to beigšanas atrastu sev darbu. Mazliet vairāk nekā trešās daļas (34,6 procenti) mērķis bija apgūt pamatprasmes, bet 48 procenti vēlējās tās pilnveidot.
Pētījums atklāj, ka gandrīz piektā daļa bezdarbnieku mācījušies arī profesionālos, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas kursos.
Savukārt nepilna puse (48 procenti) aptaujāto iesaistījušies modulārajā apmācībā, kas ir viens no populārākajiem pasākumiem, lai paaugstinātu konkurētspēju. Vispieprasītākie ir datorzinību, angļu un valsts valodas kursi.
Otrs populārākais pasākums konkurētspējas paaugstināšanai ir vispārējais darba meklēšanas kurss, kuru noklausījušies 40 procenti respondentu, bet bezmaksas psihologa konsultācijas izmantojis 21 procents aptaujāto. Rezultāti liecina, ka 88 procenti dalībnieku NVA organizētos pasākumus atzinuši par kvalitatīviem, vēl lielāka daļa norādījusi, ka tie ir lietderīgi, arī piedāvātais klāsts atzīts par pieņemamu.
No aptaujātajiem nedaudz vairāk par trešo daļu pēc tiem iekārtojušies darbā pusgada laikā. Gandrīz 70 procenti strādājošo atzinuši, ka saņemtais atbalsts un iegūtās papildu zināšanas palīdzējušas atrast darbu un tiek lietotas ikdienā.
Respondentu izteikumi arī liecina, ka līdzdalības fakts kādos kursos palielina motivāciju atgriezties darba tirgū. Visbiežāk nosauktie iemesli, kāpēc cilvēki nevar to izdarīt, ir ģimenes apstākļi, zems piedāvātais atalgojums un tas, ka dzīvesvietas tuvumā nav brīvu darba vietu. Savukārt, lai veicinātu gados vecāku bezdarbnieku iesaistīšanos dažādās mācībās un kursos, kā arī atgriešanos darba tirgū un nodarbinātības situācijas uzlabošanu, vairāk uzmanības būtu jāpievērš mūžizglītības ideju popularizēšanai sabiedrībā, uzsvēruši pētījuma autori no Latvijas Kultūras akadēmijas. Viņi darba gaitā valstī veikuši telefonintervijas ar bezdarbniekiem, kas bija iesaistīti pasākumos konkurētspējas paaugstināšanai, un padziļinātas intervijas ar bezdarbniekiem, kas iekārtojušies darbā sešu mēnešu laikā pēc piedalīšanās šajos pasākumos.
***
Ko saka jelgavnieki?
Kādreizējo bezdarbnieku vidū, kas piedalījušies kādā no konkurētspējas paaugstināšanas veidiem, “Ziņām” neizdevās atrast ar prasmju un iemaņu papildināšanu īsti apmierinātus pārstāvjus.
– 32 gadus vecais Jānis NVA bezdarbnieku uzskaitē stājies vairākas reizes, taču nākamo darbavietu nekad nav atradis ar NVA filiāles palīdzību. Viņu interesējot darba devēji, kas nodrošina labu atalgojumu un maksā visus nodokļus. Tāpēc uz darbu galvenokārt jāmēro ceļš uz Rīgu. Šādu taktiku Jānis izvēlējies, lai laikā, kad esot bezdarbnieka uzskaitē, varētu atjaunot māju. Tā kā labus un uzticamus meistarus atrast tikpat kā nav iespējams, bet “štruntīgiem” neesot vērts maksāt, viņš stājoties bezdarbniekos un remontdarbus veicot pats. Pa diviem uzskaites lāgiem miteklis būšot atjaunots.
Pēdējā termiņā viņš piedalījies arī konkurētspējas paaugstināšanā un iesaistījies projektu vadītāju kursos. Kādu mēnesi vai nedaudz vairāk braukājis uz Lauku konsultāciju un izglītības centru Ozolniekos. Taču ar iegūtajām papildu zināšanām sevišķi nevarot lielīties, jo neko īpaši jaunu neesot uzzinājis. Kad pasniedzējiem bijušas svarīgākas darīšanas, nodarbības nav notikušas. “Ieguvums ir tāpat kā savulaik ar datorkursiem. Kad tos beidzu, darbs nebija saistīts ar regulāru datora lietošanu, tāpēc bez praktiskās izmantošanas zināšanas ātri vien izplēnēja. Kad datorus sāku lietot sistemātiski, visu nācās apgūt no jauna, tad bija cita izpratne un motivācija. Ar projektu vadības kursiem ir tāpat. Varbūt vienīgi no ilgākiem profesionālās apmācības kursiem ir kāds labums un jūtama lielāka pasniedzēju atdeve. Īstermiņa apmācībā tā nav.”
– Natālija pirms dažiem mēnešiem sāka apmeklēt pusgada daiļdārzniecības kursus Bulduru Dārzkopības vidusskolā. Sākumā bijis nedaudz vienmuļi, jo atkārtotas jau zināmas un vispārīgas lietas. Viņa ar nepacietību gaida, kad sāks pasniegt šīs mācību iestādes korifeji, kas patiešām varētu dot zināšanas, kas sievietei bijis galvenais noteicējs kursu izvēlē. Pēc tiem viņa nobriedusi pievērsties stādu audzēšanai un būt pati sev saimniece.
