Savulaik, savas atvadu benefices rīkodams, Ādolfs Alunāns neaizmirsa arī Zaļās muižas publiku. Un vietējie teātra mīļotāji neaizmirsa «veco Ādfolfu».
Savulaik, savas atvadu benefices rīkodams, Ādolfs Alunāns neaizmirsa arī Zaļās muižas publiku. Un vietējie teātra mīļotāji neaizmirsa «veco Ādfolfu». Ar viņa «Icigs Mozes» un «Bagāta brūte» 1873. gadā tika aizsākta teātra spēlēšanas vēsture Zaļeniekos. Tā, Alunāna 150. gads sakrīt ar Zaļenieku teātra 125. gadu. Kopēja jubileja.
«Kas tie tādi, kas dziedāja», «Lielpils pagasta vecākie», «Visi mani radi raud», «Mūsu senči» tās ir Ādolfa Alunāna lugas, kas dažādos laikos pārstaigājušas Zaļenieku biedrības nama skatuvi.
Sestdien, 10. oktobrī, tieši savas dzimšanas dienas priekšvakarā Ādolfs Alunāns Zaļeniekos atgriezīsies gan visai neparastā veidā jautrā gadatirgū ar fragmentu no komēdijas «Arī pīlārs», ar vietējo un kaimiņu teātru ļaužu izdarībā, ragu mūziku. Ap pusdienlaiku (aptuveni plkst.14) latviešu teātra tēvs ienāks Zaļenieku vecajā biedrības namā ar skolotājas Lilianas Štaueres stāstījumu, ar amatierteātra kundžu ieskatiem publicistikā, humoristiskajā dzejā un anekdotēs, ar Rutas Karlsones dāmu dziesmām. Pilsrundālieši kā dāvanu solījuši atvest dažas ainas no Alunāna laikabiedra Jukuma Paļēviča «Preilenītes».
Ja arī lustīgajā ballē, ko kuplinās Agra Celma orķestris «Rota» un ballinieku iekošana un iemešana, pašu Ādolfu Alunānu neizdosies ieraudzīt, tomēr viņa jautrā un asprātīgā gara klātbūtne tajā būs labi samanāma.
