Jelgavas mākslinieku darbu izstāde «Pavasaris 2008» Ģ.Eliasa muzejā apliecina – kopīgas ekspozīcijas būtu vērts rīkot biežāk nekā reizi gadā.
Jelgavas mākslinieku darbu izstāde “Pavasaris 2008” Ģ.Eliasa muzejā apliecina – kopīgas ekspozīcijas būtu vērts rīkot biežāk nekā reizi gadā
Ne jau tāpēc pilsētas mākslinieku darbu skate ir tik spēcīga, ka pagājušajā gadā muzeja restaurācijas dēļ viņiem pašmājās šādas izdevības nebija un tādēļ devās uz Šauļiem. Ja strādāts daudz, paveras plašākas iespējas izvēlēties. Jaunā izstāde apliecina, ka mūsu organizācijā joprojām saglabājas augsts profesionālisms, ētiskie un estētiskie kritēriji, kam jāpakļaujas arī jaunajiem.
Glezniecība
Kā parasti ekspozīcijas lielāko daļu aizņem gleznotāji. Viņu centrā nostājas Gunārs Ezernieks, kurš jau gatavojas Rastrelli pils 270 gadu jubilejai, ko atzīmēsim šovasar, un uzgleznojis pavasarīgu ainavu ar mūsu pilsētas lepnumu. Lieli darbi māksliniekam lieliski izdodas. Jāpiebilst arī tas, ka mūsu vecmeistars šogad vēl paguvis uzgleznot trīs iespaidīgus portretus – gan LLU rektoru Juri Skujānu, gan Agiju divās variācijās.
Tikpat čakli šogad paspējis pastrādāt Mārcis Stumbris, piedāvājot mūsu ievērībai kā majestātisko kluso dabu “Zilās un dzeltenās”, tā jūtīgu pilsētas ainavu ar šāgada piepeši uznākušo pēdējo sniegu.
Priecē arī Ulda Zutera jaunākie darbi, kas ieturēti pelēcīgi zilganos toņos – ļoti nopietns un pamatīgs veikums.
Pasteļglezniecības cienītāji gandarījumu gūs, apskatot tonāli izsmalcinātās Edvīna Kalnenieka klusās dabas ar augļiem.
Nelielu darbu atnesis Indulis Landaus. Neuzmanīgāks skatītājs to var arī nepamanīt, bet, apstājoties pie tā un iedziļinoties, atzīmēs ārēji “necilās” klusās dabas šķietamo vienkāršību, eleganti izmeklēto toņu salikumu un kompozīcijas smalkumu.
Tikpat rūpīga tēmu atlasē ir Lolita Zikmane, kura prot ārēji necilā apkārtnē ievērot nozīmīgo, svarīgo, būtisko.
Akvareļa cienītāji, protams, pievērsīs uzmanību Ulda Rogas darbiem, kas, kā allaž, izceļas ar bagātīgu tonālo risinājumu, detaļu precizitāti un krāsās piesātinātu dabas tvērumu, arī ar vieglu, labsirdīgu humoru.
Atšķirībā no kolēģiem Valerijans Dadžāns neaizraujas ar dabas attēlojumu. Viņa gleznas rodas domās, fantāzijās, iztēlē. Tās vienmēr ir autora pārdomas par dzīvi, par laiku simboliskā, vispārinošā līmenī. Šoreiz vienus pievilks noslēpumu pilnā melnā “Aiz Saule”, citi iegrims cilvēka dzīves ceļa apcerēs, bet vēl kādam piesaistīs uzmanību zilais “Saltums”.
Gleznotāja Ludmila Grīnberga izlikusi tonāli bagātus, acij tīkamus darbus, kas prasīt prasās ieliekami skaistā interjerā.
Turpretim Didzis Krūmiņš daudz strādā ar faktūrām, ar kurām panāk priekšmetu formu grodumu. Gleznieciski brīvākas ir “Lilijas”.
Patīkams pārsteigums ir Initas Vilks devums. Viņa turpina pievērsties dzīvajai radībai. Žagatu gleznojumu viņa veiksmīgi apvieno ar ainavu.
Ar diviem formāli atšķirīgiem darbiem piedalās Ivars Klaperis un Guntis Švītiņš. Blakus jūtīgai ainavai pastelī G.Švītiņš piedāvā apskatei arī autortehnikā darinātu skatu no Blankenfeldes sērijas – melnbaltā laukumu pretstatījums krāsainajam ēkas atainojumam uztverams gan kā realitātes, gan visai metaforisks tagadnes un pagātnes apvienojums. Savukārt I.Klaperis eksponē kā trauslu jūras tvērumu akvarelī, tā abstraktu kompozīciju, kurā prasmīgi izmantota koka faktūra ar sarežģītiem krāslaukumu un līniju ritmiem.
Februārī nemirstīgo pulkam pievienojies gleznotājs Pāvils Lūciņš. Ar diviem darbiem godinām viņa piemiņu. Viņa smalkā, jūtīgā glezniecība parasti palika paēnā jaunāko paaudžu košajā krāsu mākslā.
P.Lūciņa darbi atgādina par pietāti pret dabu, kāda šodien gandrīz nav novērojama.
Gleznotājs Kalvis Zuters ir gluži citas ģenerācijas un domāšanas mākslinieks nekā lielākā daļa jelgavnieku. Viņa darbos, no vienas puses, priekšplānā izvirzās audekla plakne, uz kuras autors demonstrē krāsu smalkākos pretstatījumus, virsmas apdari, krāsu uzlikuma nemanāmību, no otras – tikpat svarīgs ir sižets, kas ir visai nekonkrēts un tikai dod mājienus, izejas pozīciju domai, uztverei. Varbūt autors runā par mazā cilvēka vientulības izjūtu plašajā pasaulē?
Tēlniecība
Jaunā māksliniece Ilze Nakopitjana ģipsī izveidojusi kaķi. Tas ir patīkams formās un apdarē, taču jādomā par visiem rakursiem – no jebkura skatpunkta būtu jāpaveras jauniem, formās daudzveidīgiem iespaidiem.
Šajā ziņā daudz rosinoša var gūt no Nellijas Skujenieces darbiem. Viņa ļoti veiksmīgi izveidojusi gan portretu, gan kaķi un jo sevišķi izteiksmīgo vērsi, kā arī jauku nieciņu – humora pilno “Kompotu”.
Keramika
Bez keramikas laikam jelgavnieku sniegums nebūtu pilnīgs. Šogad tas izceļas ar īpašu daudzveidību un kvalitatīvu sniegumu.
Var tikai apbrīnot Aleksandra Djačenko fantāzijas plašumu, labestīga humora pārpilno pasaules un cilvēku sabiedrības tvērumu un tā izvedumu materiālā.
Savu meistarību spīdoši demonstrē arīdzan Mārīte Djačenko.
Izcils sniegums un izdoma atklājas Undīnes Stepkas trauslajā 12 priekšmetu keramikas trauku grupā “Lieldienu laiks”.
Ļoti patīkamu vāžu grupu izveidojusi Valda Semane.
Pēc ilgāka laika ar lieliskiem podiem par savu pamatspecialitāti atgādina Ivanda Spulle.
Varam būt lepni, ka starp jelgavniekiem ir porcelāna entuziaste Ilze Emse-Grīnberga, kura šogad mūs priecē ar meistarīgu “joku” – “Kāpostu tārpiņa sapnis”, kas darināts no kaula porcelāna Kauņā.
Tekstils
Valstī nemaz nav tik daudz tekstilmākslinieku, kuri joprojām auž. Viena no tām ir mūsu Mārīte Leimane (piebildīšu, ka viņa ir arī izstādes iekārtojuma autore), kura sevi šoreiz reprezentē ar diviem darbiem.
Visvairāk jelgavnieces iecienījušas audumu apgleznošanu. Te gribas izcelt Jeļenu Jēkabsoni, kura izveidojusi lielisku dekoru “Zivs”.
Anna Kaltigina savā darbā “Kurš sildīs?” atradusi labus krāsu salikumus un izteiksmīgu kompozīciju ar pingvīniem.
Vita Makruzova ir lietišķāka – viņa mums piedāvā saloniski elegantas apgleznotas zīda šalles.
Stikls
Stikla izstrādājumi nemaz tik daudz Jelgavā nav redzēti, tādēļ gandarījumu dod tas, ka mūsu pilsētā parādījies jauns talants šajā lietišķās mākslas nozarē Laura Vizbule, kura jelgavnieku izstādē piedalās ar visai veiksmīgiem darbiem, darinātiem dažādās stikla apstrādes tehnikās.
Īpašu svētku noskaņu izstādei dod Asnates Marts Zuteres diptihs “Tu un es”, kas, kā pati māksliniece atzīst, izdevies tāds, kā bija iecerēts. Tas lieliski jūtams.
Dekoratīvi krāšņi ir I.Spulles abi zīmējumi uz matētā stikla, panākot romantiski izsmalcinātu līniju, faktūru un laukumu kopiespaidu, kas mainās atkarībā no skatījuma rakursa.
Grāmatu iesējuma māksla
Šajā jomā darbojas Ilizane Grīnberga, kura mums piedāvā ierosmei, kā vienkāršiem līdzekļiem var panākt ļoti patīkamu lietu ikdienišķām vajadzībām.
***
Jāpiekrīt I.Spulles izteiktai nožēlai, ka mūsu mākslinieki sastopas šādās kopizstādēs tikai reizi gadā. Mums ir potenciāls, lai tiktos biežāk.
