Ikviens strādājošais būs dzirdējis vai dažs pat uz savas ādas izjutis sekas, kādas rada darba līguma nenoslēgšana ar negodprātīgu darba devēju.
Ikviens strādājošais būs dzirdējis vai dažs pat uz savas ādas izjutis sekas, kādas rada darba līguma nenoslēgšana ar negodprātīgu darba devēju. Bet ne visi zina, ka pastāv vēl viens instruments, kā nodrošināties, ka tiks izpildītas visas vienošanās ar darba devēju. Tas ir koplīgums. Kāda ir tā nozīme?
Koplīgums ir vienošanās jeb līgums starp arodbiedrību un darba devēju. No juridiskā viedokļa tas ir augstāka līmeņa dokuments nekā darba līgums, ko katrs strādājošais slēdz ar darba devēju.
Koplīgumā var iekļaut Darba likuma prasības, kā arī citus darba nosacījumus, par kuriem panākta vienošanās ar darba devēju, bet tos nenosaka likums.
Iegūst arī darba devējs
Likums darba devējam neuzliek par obligātu pienākumu piekrist koplīguma noslēgšanai uzņēmumā, tomēr tas paredz, ka darba devējs nedrīkst izvairīties no sarunām par to ar arodbiedrību. Koplīguma noslēgšanas gadījumā darba devējs ne tikai uzņemas noteiktas saistības, bet arī iegūst ar tajā paredzētajām papildu sociālajām garantijām motivētu un uzņēmumam lojālu darbinieku.
Kā tas top?
Koplīguma noslēgšanu var ierosināt gan darba devējs, gan arodbiedrība, gan arī darbinieku pilnvaroti pārstāvji. Tā tapšanas laikā priekšlikumus var iesniegt ikviens, un koplīguma noteikumi attiecas uz visiem strādājošajiem, ja vien tajā nav paredzēts citādi.
Koplīgumā puses vienojas par darba laika un samaksas kārtību (tajā nekādā gadījumā nevar norādīt mazāku samaksu, nekā paredzēts darba likumdošanā), sociālo aizsardzību, darba aizsardzības principiem un strīdu risināšanas kārtību. Koplīgums stājas spēkā pēc tā apstiprināšanas darbinieku kopsapulcē vai konferencē.
Tajā abas puses vienojas, uz ko attieksies šis dokuments – uz visiem darbiniekiem vai tikai uz arodbiedrības biedriem –, par termiņu, uz kādu tas noslēgts, kā arī par koplīguma grozīšanas kārtību un darba tiesisko attiecību nodibināšanu un izbeigšanu.
