Svešu balsu pastiprinājuma izmantotāji var rēķināties ar iespēju tikt nevis pie punktiem, bet vērtējuma «ieskaitīts/neieskaitīts».
Svešu balsu pastiprinājuma izmantotāji var rēķināties ar iespēju tikt nevis pie punktiem, bet vērtējuma “ieskaitīts/neieskaitīts”.
Par dziesmu kariem un tituliem tad būs jāaizmirst
Viņu uzdevums ir būt labi dzirdamiem un tai pašā laikā nemanāmiem: ar savām balsīm balstīt kora sniegumu un vienlaikus nepievērst sev uzmanību, neatklāt, ka viņi nav kora dalībnieki un kolektīvam palīdz tikai atbildīgos brīžos, kad jāizklausās labāk, nekā spēj paši. Viens no visatbildīgākajiem brīžiem visu Latvijas koru dzīvē ir vietējās skates ceļā uz dziesmu svētkiem. Pašlaik tās rit Latvijā un Jelgavā notiks rīt.
Kas viņi ir?
Profesionālu vokālo izpalīgu iesaistīšanai amatierkoros ir vairākus gadu desmitus sena vēsture. Dziesmu svētku biroja vadītājs Romāns Vanags lēš, ka šī prakse varētu būt izplatīta vismaz gadus divdesmit. Jelgavas pilsētas un rajona koru virsdiriģents Jānis Zirnis teic – sākumi meklējami konservatorijā, kuras audzēkņiem nav nekas pretī par profesionālo prasmju “aizlienēšanu” amatierkorim pieticīgajai stipendijai ko piepelnīt klāt (izpalīgi lielākoties ir vai nu Mūzikas akadēmijas studenti, vai profesionālo koru dalībnieki).
R.Vanags izpalīgus iesaka definēt kā dziedātājus, kas nepiedalās kora mēģinājumos un kopmēģinājumos. Novērojumi tajos ir iespēja viņus kā nepiederošus skatē identificēt arī virsdiriģentam, kam, pēc R.Vanaga pārliecības, jāzina visi viņa pārraudzīto kolektīvu dalībnieki. “Pēc uzvārdiem ne, taču pēc sejām pazīstu visus Tukuma rajona koru dziedātājus, kam esmu virsdiriģents,” viņš to ilustrē ar savu piemēru un pauž pārliecību, ka virsdiriģentu pienākums ir brīdināt skates žūriju par negodīgu rīcību.
Rezultātu kropļotāji
Galvenais iebildums pret izpalīgu iesaistīšanu, protams, ir tāds, ka šī prakse kropļo skates rezultātus un ir pretrunā ar amatierkoru – tautas mākslas kustības daļas – principiem: sniegums atkarīgs nevis no sezonām ilga darba, bet no kolektīva vadītāja/dalībnieku sakariem/finansiālajām iespējām uzaicināt profesionāļus, kas bez īpašas gatavošanās spēj “ielekt” repertuārā. Šāda rīcība ir negodīga pret tiem koriem, kas smagi strādā, paļaujoties tikai uz pašu spēkiem.
Dziesmu svētku noslēguma koncerta mākslinieciskais vadītājs Māris Sirmais uzsver: ja “izpalīgu būšana” ir tā, kas balsta kolektīvu, svešās balsis veido ievērojamu kora daļu, ir nevis izņēmums, bet regulāra prakse un kolektīvu vēl joprojām uzdod par amatierkori, tas diskreditē visu kustības jēgu. “Tāds kolektīvs ir miris, un tā imitācija pastāv tikai tāpēc, lai diriģents varētu saņemt algu,” viņš uzskata.
“Glābšanas riņķis”
Tiesa, visi piekrīt: netrūkst arī izpalīgu iesaistīšanas iemeslu, kas pelna nevis nosodījumu, bet izpratni, jo “viesmākslinieku” pieaicināšana bieži ir nevis vēlme gūt nepelnīti augstu vērtējumu, bet izmisuma solis cīņā ar dziedātāju trūkumu noteiktās balsu grupās. “Trūkstošā basa – meklē kaut ar uguni – pagastā nav. Lai pilnvērtīgi atskaņotu repertuāru, diriģentam nav citas izejas, kā pieaicināt izpalīgu,” piemēru min R.Vanags. Viņa vārdiem, šādos apstākļos, ja minēto faktu neslēpj, kora vēlme izcīnīt tiesības dziedāt Mežaparka Lielajā estrādē pelnījusi žūrijas izpratni.
M.Sirmais un Nacionālās operas galvenais kormeistars, Jelgavas jauktā kora “Zemgale” un Tukuma “Vanemas” diriģents Aigars Meri min arī iespēju, ka balsu grupas pamatā var būt komplektētas, bet apgūstamais skaņdarbs prasa īpašu balss tembru, spēju “paņemt” sevišķi zemas vai augstas notis, kāda korī nav atrodama. “Ko tad, ja šāds skaņdarbs ir dziesmu svētku skates A grupas programmā? Atmest ar roku pilnvērtīgai dalībai svētkos?” jautā M.Sirmais.
Jelgava – vidēji neproblemātiska?
“Man teica, ka diezgan daudz,” uz jautājumu, cik iepriekšējā skatē Jelgavas pilsētas koros varētu būt bijis tikai uz šo uzstāšanās reizi piesaistīto dziedātāju, atbild J.Zirnis, atsaucoties uz vietējo koru aprites pazinēju konstatējumiem un piebilstot, ka tas saskan ar viņa paša novērojumiem.
“Nav vairs gadījumu, kad korī ir pa septiņiem astoņiem izpalīgiem, mazinājusies arī dziedātāju “ceļošana”,” daloties iespaidos par skatēm, kurās šopavasar jau būts, R.Vanags atzīst: situācija pēdējā laikā būtiski uzlabojusies. Jelgavu no iepriekšējās skates viņš neatceras kā “problemātisku” pilsētu – tādu, kur problēma būtu pieņēmusi līdzīgus apmērus kā nule paša minētajā “ekstrēmajā” ilustrācijā. Tas vedina domāt, ka vokālie palīgi mūsu pilsētā lielākoties “lāpījuši caurumus” balsu grupās, nevis palīdzējuši īstenot godkārīgākus mērķus.
“Ieskaitīts/neieskaitīts”
Kā “izpalīgu problēmas” efektīvāko un taisnīgāko risinājumu R.Vanags, kas, tāpat kā M.Sirmais, tai jau veltījis asus vārdus arī publiski, pauž šādu izeju: kori, kas minēto pastiprinājumu izmanto, var rēķināties ar iespēju tikt nevis pie punktiem, bet vērtējuma “ieskaitīts/neieskaitīts”. Ja sniegums ir apmierinošs, žūrija nelaupīs kolektīva sapni, kura vārdā palīgi iesaistīti, – piedalīties dziesmu svētkos. Taču par dziesmu kariem un tituliem gan būs jāaizmirst. Kā piebilst M.Sirmais, šīs tiesības žūrija skatēs vairākkārt jau izmantojusi.
