Interesanti, kādā krāsā katrs no jums, lasītāji, izkrāsotu mūsu valsti. Zaļu, dzeltenu, sarkanu, zilu vai brūnu? Vienkārši tāpat, nedomājot zemtekstos?
Interesanti, kādā krāsā katrs no jums, lasītāji, izkrāsotu mūsu valsti. Zaļu, dzeltenu, sarkanu, zilu vai brūnu? Vienkārši tāpat, nedomājot zemtekstos? Pagrūti izvēlēties, vai ne? Tā sanācis, ka gandrīz viss krāsu spektrs brālīgi sadalīts starp politiķiem. Kam tikusi zaļā, kam sarkanā, kam dzeltenā un kam oranžā krāsa. Tāpēc Latvijas puzle, vismaz pagaidām, ir daudzkrāsaina. Vai tā būs arī turpmāk, nav skaidrs, jo jau tagad viena otra partija, konkrēti – Tautas partija, tēmē un acīmredzot cer uz monohromisku pasauli.
Tā kā Latvijas politiskajā kultūrā pieņemts, ka valsts budžeta investīciju nauda tiek gandrīz tikai “savējām” pašvaldībām, pārējām partijām tas kremt. Īpaši tagad, jo līdz ar jaunā administratīvā dalījuma stāšanos spēkā jau netālā nākotnē, var gadīties, ka tās tiks atstumtas no lielā naudas pīrāga dalīšanas. Un tātad arī politiskās ietekmes. Var iebilst, vai nav vienalga, kura spēka ietekmē atrodas visa Latvija. Galvenais, lai iedzīvotājiem no tā dzīve kļūst labāka.
Tāds pieņēmums ir aplams vairāku apsvērumu dēļ. Pirmkārt, nav pārvarēta un turpinās pēc 9. Saeimas vēlēšanām sākusies politiskās sistēmas krīze. Otrkārt, ņemot vērā, ka mūsu valstī partijas ir sinonīms ekonomiskajam grupējumam, lēmējai un izpildvarai nonākot viena rokās, tas var draudēt ar pamatīgākām ziepēm kā ārkārtas parlamenta vēlēšanas. Uz autoritāra “baltā tēva” lomu Latvijā saradies gana daudz pretendentu. Turklāt topošo politisko spēku dzimšanas process vismaz pagaidām neļauj domāt, ka tie spēs ko nopietni mainīt.
