Sestdien no rīta līdz pat vakaram Latvijas Universitātes Lielajā aulā un Rīgas Latviešu biedrības namā notika koru kari, kuros noskaidroja lielākos veiksminiekus četrās kategorijās. Par labākā titulu cīnījās 23 jauktie kori, 7 vīru, 16 sieviešu un 4 senioru kori.
Balvas simtdaļu vērtē
Lielā balva sieviešu koru kategorijā šoreiz gan piešķirta Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) «Baltai» (mākslinieciskā vadītāja Māra Marnauza). Punktu starpība tik niecīga (RPIVA korim 97,93 punkti, «Spīgo» – 97,20), ka pirmās vietas piešķirtas abiem. Un pelnīti.Starptautiskajai žūrijai, ko vadīja Andris Veismanis, bet līdzās latviešu mūziķim Ērikam Ešenvaldam katru niansi vērtēja arī igauņu, austriešu, spāņu, ungāru un vācu eksperti, izšķirties nebija viegli. Īpaši jau par Ilonas Rupaines apdari latgaliešu dziesmai «Moseņ’ zeileit’ viesti nesa», ko kā obligāto skaņdarbu nācās noklausīties veselos 16 izpildījumos.Līga Celma-Kursiete ar Jelgavas 4.vidusskolas «Spīgo» šajā skaņdarbā necentās žūriju pārsātināt ar ārējiem efektiem, bet Jāņa Ozoliņa «Ieviņa» (Gunāra Selgas vārdi) izskanēja akadēmiski klusināti un liriski. Gluži pretēji pašu izvēlētajam L.Celmas-Kursītes oriģināldarbam «Saulīte dancoja» ar latviešu tautas dziesmas tekstu, kur nācās parādīt visu vokālās meistarības arsenālu.Jāatzīst, ka nākamās simtdaļas, ko saņēma otrās vietas laureātes, krietni mazākas kā abām lielākajām veiksminiecēm – sieviešu koriem otrajā vietā Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas «Ausma» (diriģents Jānis Zirnis) ar 93,67 punktiem, Liepājas Universitātes «Atbalss» (Ilze Valce) ar 92,73 un Ventspils pilsētas Domes Kultūras centra «Venda» (Rudīte Tālberga un Anitra Niedre) ar 92,33 punktiem.Trešā vieta – «AVE SOL» Rīgas kamerkorim (Gunta Malēvica) ar 91,07 punktiem, Vecumnieku novada sieviešu korim «VIA Stella» (Liene Batņa) ar 90,67 un Latvijas Universitātes korim «Minjona» (Romāns Vanags) ar 90,60 punktiem.
Olimpiskā ceļazīme rokā
«Ar mūsu kora sniegumu un arī ar vērtējumu esmu ļoti apmierināta,» kad pirmās kaislības bija norimušas, atzina Jelgavas 4.vidusskolas meiteņu kora «Spīgo» vadītāja L.Celma -Kursiete. «Dažas simtdaļas, kas pietrūka līdz Lielajai balvai? – nevar jau vienmēr un visur būt simtprocentīgs rezultāts. Vienalga arī mēs nopelnījām pirmo vietu, un jārespektē arī sāncenses – par dažām simtdaļām zaudējām nākamajām mūzikas pedagoģēm, koru diriģentēm (arī «Spīgo» diriģente Arta Jurgenovska savulaik mācījusies un dziedājusi RPIVA korī). Skolnieces zaudēja skolotājām – galu galā mēs šajā konkurencē (izņemot varbūt Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas kori – red.) bijām vienīgais skolas koris,» Līgas balsī prieks dominēja pār dažu «iedomāto neveiksmi».Bez tam «Spīgo» līdz ar Babītes novada jauniešu kori «Maska» (Jānis Ozols), Daugavpils Latviešu kultūras centra vīru kori «Forte» (Jevgenijs Ustinskovs) un Krustpils kultūras nama senioru jaukto kori «Atvasara» (Skaidrīte Pugača) izvirzīti dalībai Pasaules koru olimpiādē 2014.gada vasarā Rīgā.Labus (un stabilus) sasniegumus atkal parādījis Jelgavas novada senioru koris «Gaisma», finālskatē dalot otro vietu ar Krustpils kultūras nama «Atvasaru» (diriģente Skaidrīte Pugača). Lielā balva – VEF Kultūras pils senioru sieviešu korim «Daugavas vanadzes» (diriģente Ārija Neimane).
Tautas tērps sākas ar izpēti
Savukārt svētdien izstāžu centrā «Ķīpsala» notika latviešu tautastērpu skate, kurā tika noskaidroti labākie tērpi 6 nominācijās: koru, deju kolektīvu, folkloras kopu, etnogrāfisko un koklētāju ansambļu, individuālie tautastērpi.«Pilnīgi individuāli jau nevienu tautas tērpu gan nevar uztaisīt, nevar viens un tas pats cilvēks reizē darināt labus apavus, brunčus un kreklu,» par pēdējo nomināciju visai skarbi izsakās Tautas daiļamata meistare un Jelgavas lietišķās mākslas studijas «Dardedze» dalībniece Ausma Spalviņa. «Tautas tērps faktiski ir kolektīvs darbs.» Tā meistare saka arī par godalgu, kas nopelnīta par Zemgales XIX gadsimta greznuma tērpu. Tā tapšanā iesaistīta arī Anta Smilga no folkloras kopas «Dimzēns», bet studija «Dardedze» nopelnījusi gan otrās, gan trešās pakāpes apbalvojumus, arī par arheoloģisko tērpu, kurš radīts ne bez Santas Rubenes pūlēm. «Īpaši jauki konkursā izskatījušies arī Santai pašai un viņas meitām Paulai un Beātei Rubenēm darinātie tautas tērpi».Nu, un protams, prieks par Jelgavas pašvaldības iestādes «Kultūra» jauktā kora «Tik un tā» tautas tērpiem, kas arī ir kolektīvs darbs un izcīnīja pārliecinošu pirmo vietu koru grupā. Dejotāju grupā otrā vieta senioru deju kopas «Ozolnieki» tērpiem. ◆
