Valdības šonedēļ apstiprinātā mājokļu un īres normatīvo aktu un institucionālās struktūras pilnveidošanas koncepcija paredz, ka, ja daudzdzīvokļu nama remontam tiek ņemts kredīts, saistības būs jāuzņemas visiem mājas iedzīvotājiem.
Valdības šonedēļ apstiprinātā mājokļu un īres normatīvo aktu un institucionālās struktūras pilnveidošanas koncepcija paredz, ka, ja daudzdzīvokļu nama remontam tiek ņemts kredīts, saistības būs jāuzņemas visiem mājas iedzīvotājiem.
Koncepcijas mērķis ir sakārtot tiesību aktu normas atbilstoši mājokļu politikas nostādnēm, lai noteiktu atbilstības sadalījumu starp valsti, pašvaldību, fiziskām un juridiskām personām mājokļa jautājumos, aktivizētu mājokļu tirgu, panāktu dzīvojamās mājas un dzīvokļa īpašuma kvalitatīvu uzturēšanu, kā arī noteiktu optimālo institucionālo struktūru šā mērķa sasniegšanai.
Valdības atbalstītais variants paredz likumā par dzīvokļa īpašumu noteikt, ka vienas mājas dzīvokļu īpašnieki sastāv dzīvokļu īpašnieku kopībā, par kuras locekli dzīvokļa īpašnieks kļūst automātiski līdz ar dzīvokļa īpašuma iegūšanu. Kopība nebūtu juridiska persona. Norādīts arī, ka, piemēram, dzīvokļu īpašnieku sabiedrība ir brīvprātīga apvienība un parasti tajā neiestājas visi dzīvokļu īpašnieki. Tādēļ, lai neizslēgtu viņus no svarīgu lēmumu pieņemšanas, tieši kopība lemj par visiem būtiskajiem jautājumiem, kas saistīti ar mājas apsaimniekošanu, tajā skaitā mājas atjaunošanu un uzlabošanu.
Šādā gadījumā dzīvokļa īpašniekam ir jāsedz visi Civillikumam atbilstošie izdevumi, kas saistīti ar mājas kopīpašuma apsaimniekošanu un uzturēšanu, turklāt katrs dzīvokļa īpašums tiek apgrūtināts ar hipotēku, ja kopība ar divu trešdaļu balsu vairākumu pieņem lēmumu par kredīta ņemšanu dzīvojamās mājas uzlabošanai. Tas var dot lielāku efektu mājokļu kreditēšanas attīstībai, bet jāņem vērā, ka vienlaicīgi būs jārisina arī jautājumi, kas saistīti ar iedzīvotāju sociālajām problēmām, norādīts koncepcijā.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Vladimirs Makarovs pauž, ka valstij jāatbalsta tie iedzīvotāji, kas nevar nodrošināt kredītu ņemšanu māju remontiem. Turklāt tuvākajos gados valsts budžetā mājokļu attīstībai ir jāparedz līdzekļi. Lai gan šī problēma ir attiecīgo pašvaldību kompetencē, bez valsts politikas arī vietējā vara problēmu nerisinās.
