Kara vēsturnieki un publicisti pusgadsimtu klusēja, ka Otrā pasaules kara laukos vairāk nekā miljons Vācijas ieņemto austrumu apgabalu iedzīvotāju piedalījās karā hitleriskās Vācijas pusē.
Kara vēsturnieki un publicisti pusgadsimtu klusēja, ka Otrā pasaules kara laukos vairāk nekā miljons Vācijas ieņemto austrumu apgabalu iedzīvotāju piedalījās karā hitleriskās Vācijas pusē. Nav skaidrības, kas bijuši šie cilvēki – nodevēji, kas pārdevuši sevi par karavīra maizes šķēli, vai patrioti, kas izmisīgā pārliecībā pieņēmuši lēmumu glābt tēvzemi no tautai naidīgā iekšējā ienaidnieka? Viņu cīņa par nāvi, ne par dzīvību pati par sevi ir paradoksāla parādība.
Jau no pirmajām kara dienām vāciešiem radās nepieciešamība iesaistīt savā armijā okupēto teritoriju pilsoņus un krievu emigrantus, un tam bija galvenā nozīme Krievijas Atbrīvošanas kustības izveidošanā. Ne mazums padomju represiju upuru un viņu piederīgo vēlējās atriebt savas mokas. Pirmās brīvprātīgo vienības radās brīvprātīgi, bet vēlāk tika izmantoti piespiedu līdzekļi, pat mobilizācija. Brīvprātības princips nevadīja padomju karagūstekņus, kam bija jāizvēlas starp nāvi aiz dzeloņdrātīm vai dzīvi vācu formā.
Palīdzības dienesta brīvprātīgo (HIBI) vienības izveidoja jau kara pirmajās dienās darbiem frontes aizmugurē un arī frontē, kur tos izmantoja kā sapierus, sakarniekus un munīcijas pienesējus. Vācu kājnieku divīziju štati 1943. g. noteica, ka uz 10 708 vācu kareivjiem divīzijā varēja būt 2005 izpalīgi. Viņi atradās visās vācu armiju frontēs, sākot no Norvēģijas līdz Ziemeļāfrikai.
1945. g. viņu sauszemes armijā bija 600000, gaisa flotē – 50000–60000 un kara flotē – 15000.
Kara pārvaldes zonas palīgpolicijā 1943. g. bija iesaistīti 60000– 70000 cilvēku, kuru uzdevums bija cīņa pret partizāniem un sardzes dienests garnizonos.
Austrumu bataljonus un rotas izveidoja cīņai pret partizāniem. 1943. g. to bija 122 rotas, 78 bataljoni un 1 pulks, kopskaitā – 80000 karavīru. 1943. g. rudenī krasi pazeminājās viņu disciplīna. 14000 karavīru pārgāja pie partizāniem. Daudzus atbruņoja, bet pārējos pārsvieda uz rietumiem, kur tie būvēja Atlantijas valni, apspieda pretošanās kustību Francijā, Dienvidslāvijā un varonīgi cīnījās pret sabiedroto desantu Normandijā.
1943. g. vācieši iesaistīja krievu brīvprātīgos gaisa flotē.Divas krievu lidotāju eskadriļas piedalījās kaujās pret partizāniem. Jauniešus gaisa izpalīgos vecumā no 15 līdz 20 gadiem ieskaitīja SS vienībās. Kara beigās vācu gaisa flotē atradās 22500 brīvprātīgo un 120 000 bijušo kara gūstekņu.
SS brīvprātīgo pulku «Varjags» 2500 vīru sastāvā izmantoja pret Tito partizāniem, bet 1942. g. – desanta operācijās Novorosijskā.
1. krievu nacionālā SS armija radās 1941. g., un to veidoja emigranti. Vēlāk tās sastāvā bija vairāk nekā 1000 slepeno aģentu diversijām padomju aizmugurē un cīņai pret partizāniem. Kaujas vienību sastāvā bija 16000 karavīru.
1. krievu nacionālā SS brigāde trīs pulku sastāvā piedalījās cīņā pret partizāniem 1943. g., iznīcinot vācu garnizonu un neuzticamos virsniekus, 22000 pārgāja pie partizāniem.
Krievijas atbrīvošanas Tautas armijā 1943. g. 12000 karavīru cīnījās pret partizāniem un regulāro padomju armiju. 1944. g. tai piešķīra 29. SS divīzijas nosaukumu. Varšavas sacelšanās kauju laikā, kur divīzija piedalījās pēc sekmīgām kaujām pret partizāniem, ielu cīņās tā cieta lielus zaudējumus, sāka laupīt un varmācīgi izturējās pret vietējiem iedzīvotājiem. Divīziju atbruņoja un nosūtīja Krievijas Atbrīvošanas armijas (POA) rīcībā.
POA formēšana sākās 1944. g. 23. novembrī. To veidoja no 30. SS divīzijas palikušie, 11 Austrumu bataljonu, divi artilērijas divizioni un citas vienības. 1945. g. 24. aprīlī POA rindās atradās ap 100000 cilvēku.Prettanku brigādē «Krievija» – 20000. Kara beigās krievu vienības izmisīgi cīnījās, lai varētu izlauzties pie sabiedroto armijām. Pamatojoties uz 1945. g. 11. februāra Jaltas vienošanos, visus sagūstītos un gūstā padevušos krievu karavīrus izdeva padomju varai. Virsniekus nošāva bez tiesas un soda, kareivjus nosūtīja uz Gulaga vergu nometnēm. POA komandieri A.Vlasovu un augstākos štāba virsniekus sodīja ar nāves sodu.
