Viens no pēdējiem Jelgavas un tās dzīves veidotājiem brīvās Latvijas un vācu okupācijas laikā bija pilsētas galva Kristaps Frickuss.
Viens no pēdējiem Jelgavas un tās dzīves veidotājiem brīvās Latvijas un vācu okupācijas laikā bija pilsētas galva Kristaps Frickuss.
Pulkvedis K. Frickuss dzimis 1883. gada 19. decembrī Nīkrāces «Putnos», beidzis Nīkrāces pamatskolu un Aizupes pilsētas skolu. 1904. gadā iestājies Viļņas kara skolā, kuru beidzis 1907. gadā. Pasaules kara laikā viņš kalpoja 110. Kamas kājnieku pulkā. Piedalījās vairākās cīņās Prūsijas un Polijas teritorijā. Tur divas reizes viņš tika ievainots. Pēc tam K. Frickuss kādu laiku darbojās 2. armijas štābā, bet 1920. gadā atgriezās Latvijā un iestājās nacionālajā armijā. Sākumā tur viņš bija saimniecības daļas vadītājs, vēlāk – kājnieku nodaļas priekšnieks un 1921. gada martā tika iecelts par pulka komandieri Siguldas kājnieku pulkā. Ar 1935. gadu K. Frickuss pārgāja strādāt uz armijas štābu par administratīvās daļas priekšnieku. Šo amatu viņš pildīja līdz 1938. gada 30. jūnijam, tad pēc paša lūguma no armijas aizgāja.
Par centību un labu darbu pulkvedis apbalvots ar Trīs zvaigžņu 4. un 3. šķiras ordeni, aizsargu Nopelnu krustu, Igaunijas Ērgļu krustu un vairākām citām goda zīmēm.
Ar 1938. gada 1. septembri K. Frickuss tika iecelts par Jelgavas galvu. Šādu amatu viņam uzticēja, ievērojot bagāto pieredzi administratīvo un saimniecisko lietu kārtošanā. Ievērojami nopelni pēdējam pilsētas galvam ir Jelgavas izveidē un iedzīvotāju dzīves apstākļu uzlabošanā. K. Frickuss rādījis priekšzīmi savā amatā, vienmēr meklējis un atradis jaunus ceļus, lai panāktu pilsētas saimniecības un iedzīvotāju labklājības pieaugumu. Vācu okupācijas laikā šos pienākumus nemaz nebija tik viegli veikt. Okupācijas vara diktēja savus noteikumus nacionālās dzīves veidošanā.
K. Frickusam stājoties jaunajā amatā, tika izstrādāts arī pilsētas celtniecības plāns. Izdevumu summa tā realizācijai sasniedza 3933000 latu. Plānā bija paredzēta pilsētas peldbaseina un lopkautuves celtniecība, jauna ēka pilsētas morgam, 15. maija pamatskolas un pilsētas sporta laukuma celtniecības pabeigšana, jauna autoosta, estrāde pils dārzā, viesnīca, slimnīcas lipīgo slimību nodaļa un citas būves. Daļu šī plāna izdevās realizēt, bet daļa 2. pasaules kara dēļ tā arī palika ieceru līmenī. 1939. gada 20. maijā K. Frickuss saņēma pilsētas karogu.
Pavisam viņa uzsākto darbu pārtrauca komunistu okupācija, 1946. gada 20. martā par «dzimtenes nodevību» K. Frickusu notiesāja uz 10 gadiem. 1952. gada 17. maijā atrada iemeslu arī viņa sievas sodīšanai uz 10 gadiem. Tikai Latvijas brīvvalsts armijas rūdījums deva spēku bijušajam pulkvedim sodu izturēt un atgriezties dzimtenē.
1964. gada 8. aprīlī pārstāja pukstēt patriota sirds. Viņš apglabāts Rīgā, Meža kapos.
