Kalnciema pilsētas vidusskola šogad sāka mācību gadu pilnībā nodrošināta ar skolotājiem. Zināmā mērā tas izdevies, iesaistot darbā Rīgas studentus.
Kalnciema pilsētas vidusskola šogad sāka mācību gadu pilnībā nodrošināta ar skolotājiem. Zināmā mērā tas izdevies, iesaistot darbā Rīgas studentus. Tādi patlaban ir ķīmijas skolotājs Maksims Jevgļevskis un fizikas skolotāja Agrita Kovaļska. Viņi abi studē Rīgas Tehniskajā universitātē.
Pērn septembrī Kalnciema pilsētas vidusskolā trūka ķīmijas un fizikas pedagoga. “Mums bija doma, ka varētu lūgt darbā kādu studentu. Taču atrast tos, kuri būtu ar mieru strādāt skolā, nav viegli. Maksimu izdevās sameklēt tikai oktobrī. Līdzīgi bija ar Agritu. Viņa gan ir kalnciemniece, taču uzrunāt pazīstamu jaunieti, Rīgas Tehniskās universitātes Transporta un mašīnbūves fakultātes maģistranti, lai viņa nāk skolā mācīt matemātiku, līdz šim neienāca prātā. Tas bija lieliski, ka viņi piekrita piedāvājumam un no oktobra sāka strādāt. Šajā mācību gadā abi mūsu studenti palikuši, un vismaz uz laiku jūtamies droši,” stāsta direktore Anita Klupša.
Studentu iesaistīšanā pedagoga darbā Kalnciema pilsētas vidusskolai gan ir sava pieredze. Pirmā pirms sešiem gadiem šo “taciņu” iemina skolotāju ģimenes atvase Aija Klupša, kas tolaik mācījās Latvijas Universitātes Pedagoģijas fakultātē. Viņa Kalnciemā sāka mācīt angļu valodu. Aija to dara arī tagad, taču pamatdarbs tomēr ir Rīgā – Nacionālo bruņoto spēku Valodu skolā.
Piektdienas pēcpusdienā, kad lielākā daļa audzēkņu jau bija mājās, skolotājs M.Jevgļevskis vēl turpināja darbu ar 12. klases jauniešiem. Piektdiena Kalnciema pilsētas vidusskolā ir ķīmijas diena. Tā tiek mācīta skolēniem no astotās līdz divpadsmitajai klasei un no pirmās līdz devītajai stundai. Skolotājam nav viegli audzēkņu priekšā izturēt deviņas mācību stundas pēc kārtas. Taču divdesmit vienu gadu vecais Maksims to spēj. Ja viņš ar savu automašīnu izkļuvis no Rīgas “korķiem” un atbraucis uz Kalnciemu, tad nu jāstrādā ar pilnu jaudu. Par to viņš parakstījies darba līgumā. “Man parasti darba diena sākas pulksten astoņos no rīta un beidzas vienpadsmitos vakarā,” “Ziņām” stāsta Maksims. Rīgas Tehniskās universitātes Ķīmijas fakultātē viņš studē trešajā kursā. Taču Kalnciema pilsētas vidusskola nav vienīgā viņa darba vieta. Puisis ir arī Latvijas Zinātņu akadēmijas Organiskās sintēzes institūta laborants. Tur viņš iesaistīts sadarbībā ar kādu zviedru kompāniju, kas strādā farmācijā. Institūtā Maksimam parasti paiet sestdienas. “Tie laiki, kad studenti tikai mācījās, šķiet, pagājuši. Mums grupā visi strādā,” stāsta puisis. Studēšana, protams, prasa visvairāk laika. No astoņdesmit Ķīmijas fakultātes pirmā kursa studentiem līdz trešajam kursam aizgājusi puse. Pārējiem tas diemžēl nav izdevies, jo mācības nav vieglas. Maksima sekmes studijās bijušas izcilas. Viņš pat kādu laiku saņēmis stipendiju, ko tagad piešķir mazāk nekā desmit procentiem studentu. Trešajā kursā tā gan pazaudēta. Tomēr naudas ziņā viņš esot ieguvējs, jo strādāt izdevīgāk nekā saņemt stipendiju. Taču vēl ļoti svarīgi, ka tas dod iemaņas darbā ar cilvēkiem, ko augstskola nesniedz.
“Kad es pirmo reizi stāvēju klasē divdesmit skolēnu priekšā, sajūta nebija droša. Domāju, manā vietā varētu samulst jebkurš. Taču tagad, kad nostrādāts gandrīz vesels mācību gads, jūtos normāli,” saka M.Jevgļevskis. “Pirmie soli jaunā skolotāja stundās vienmēr ir aizņemti. Tas nozīmē, ka bērni viņu ciena un grib saņemt pēc iespējas vairāk zināšanu,” teic direktores vietniece Nellija Švede. Pats Maksims mazliet raizējas, ka pērn nevienu skolēnu nebija izdevies motivēt piedalīties rajona ķīmijas olimpiādē. Viņš savulaik, sekmīgi tādās piedaloties, izvēlējās studēt ķīmiju. A. Kovaļskai šajā ziņā veicies labāk. Viņas skolēns Vladislavs Piļipišins fizikā Jelgavas rajonā ieguva otro vietu.
Vai Maksims un Agrita skolā strādās vai piestrādās arī turpmāk? To īsti nevar pateikt. Maksims droši vien varētu kļūt par zinātnieku, iespējama akadēmiskā karjera. Arī Agritai pēc maģistrantūras paveras ļoti vilinoši piedāvājumi. Taču viņi jūtas gandarīti, ka skolotāju trūkuma krīzes brīdī varējuši palīdzēt.
