Pirmās ziņas par kūdras ieguvi Latvijā ir no 18. gadsimta sākuma, bet 1797. gadā tika izdoti pirmie raksti par tās ieguvi un izmantošanu.
Pirmās ziņas par kūdras ieguvi Latvijā ir no 18. gadsimta sākuma, bet 1797. gadā tika izdoti pirmie raksti par tās ieguvi un izmantošanu. Kūdra tajā laikā tika lietota kurināšanai un lauksaimniecības vajadzībām.
Tā ir savdabīgs ģeoloģiski relatīvi jauns (parasti 2000 – 5000 gadu) organisks veidojums, kas izveidojies, atmirstot augiem pārmitrā un ar skābekli nabadzīgā vidē.
Atkarībā no purva veidošanās apstākļiem kūdru iedala trīs tipos – zemā, pārejas un augstā tipa kūdra. Katram tipam raksturīgi savi kūdras veidi, ko nosaka to veidojušās augu atliekas.
Kūdras galvenie vispārtehnisko īpašību rādītāji
– Sadalīšanās pakāpe – sadalījušos vielu (humusa) saturs procentos.
– Botāniskais sastāvs – norāda augu atliekas, kas veido kūdru. Atkarībā no to procentuālā sastāva tiek noteikts kūdras tips un veids. Botāniskais sastāvs raksturo kūdras agroķīmiskās īpašības.
– Mitrums – ūdens saturs procentos attiecībā pret kūdras kopējo masu. Dabiskos apstākļos kūdras mitrums ir 86 – 98 procenti. Lielāks tas ir augstā tipa purvu kūdrai.
Kūdru raksturo arī tādi rādītāji kā sadegšanas siltums, mitruma uzsūkšanas spēja, skābums (pH) un citi.
Vienas no Latvijas lielākajām bagātībām loma tautsaimniecībā varētu būt ievērojami nozīmīgāka, diemžēl pašlaik kūdra netiek pietiekami novērtēta. To izmanto daudz mazāk, nekā iespējams iegūt.
Latvijā iegūto kūdru lieto kurināšanai (frēzkūdru – lielākos objektos, gabalkūdru – mazākās katlumājās un dzīvojamo māju krāsnīs), lauksaimniecībā, tai skaitā dārzkopībā.
Grieztā sūnu kūdra tiek izmantota sevišķi augstvērtīgas produkcijas ražošanai dārzkopības vajadzībām, pārsvarā eksportam.
Kūdras ķīmiskās un termiskās pārstrādes ceļā var iegūt daudz dažādu vielu – humīnskābes, spirtu, aktīvo ogli u.c. Kūdru iespējams izmantot vides aizsardzībā, medicīnā un citur.
