Olaines kultūras nams pagastā uzņēmies izglītības centra lomu.
Olaines kultūras nams pagastā uzņēmies izglītības centra lomu. Direktors Viktors Melbārdis atzīst, ka pašu pašdarbnieku koncerti ir plaši apmeklēti, bet uz dažādu viesu ierašanos olainieši skatās skeptiski: «Ir bijuši gadījumi, kad uzaicinām viesmāksliniekus, bet pēdējā brīdī jāatsakās, jo atsaucības nav.»
Kultūras namā pa retam tiek organizētas diskotēkas un atpūtas vakari, taču nama galvenā funkcija ir iespējas jauniešiem pavadīt brīvo laiku. Pie kultūras nama darbojas bērnu vokālais ansamblis «Spārīte», kur dzied bērni vecumā no četriem līdz 14 gadiem, ir savs dramatiskais pulciņš, tiek mācīta arī klavierspēle, bet paši mazākie var piedalīties zīmēšanas pulciņā. Direktors stāsta, ka savulaik kultūras nama zāle celta universāla: «Tajā var notikt ne vien kultūras, bet arī sporta pasākumi. Zāli fizkultūras stundām izmanto sākumskolas audzēkņi, bet pēcpusdienās tur aktīvi trenējas 25 jaunieši.»
Lielākais pagasta lepnums ir deju kolektīvs «Pienenīte», kas apvieno 75 bērnus vecumā no trim līdz 17 gadiem. Kolektīvam ir trīs grupas – jaunākā, vidējā un vecākā. «Pienenītes» vadītāja Svetlana Ļitvinova stāsta, ka nu jau 18 gadu deja ir augusi kopā ar dejotājiem: «Liels atbalsts mums ir bērnudārzs «Magonīte», kur deju stundas ir obligātas. Bērni jau no pašas mazotnes iemācās deju soļus un turpina tos attīstīt mūsu kolektīvā. Tā arī viņi izaug no jaunākās par vidējo un vēlāk – vecāko grupu. Tagad jau daži mūsu dejotāji ir tādā vecumā, ka nevar iekļauties nevienā no trim grupām, tāpēc jāsāk domāt par deju kolektīvu pieaugušajiem.»
Patlaban «Pienenīte» ieņem otro vietu Rīgas rajona deju kolektīvu vidū – paši labākie ir Siguldas «Vizbulīte». S.Ļitvinova domā, ka jauniešu atsaucība skaidrojama arī ar nestandarta programmu: «Dejojam ļoti dažādas dejas – ebreju, tatāru, ungāru, baltkrievu un krievu. Mums ir tradīcija – ja dodamies pie kāda kolektīva ciemos, vienmēr apgūstam kādu viņu deju. Mēģinājumi regulāri notiek vismaz trīs reizes nedēļā, bet, ja tuvojas koncerti, tad vēl biežāk. Nu jau esam sākuši aktīvi gatavoties dziesmu svētkiem «Rīgai 800».»
Kultūras namā strādā seši cilvēki un daži tehniskie darbinieki. Direktors spriež, ka arī nākotnē kultūras nams būs kā izglītības centrs: «Vajadzētu aktivizēt darbu ar pensionāriem, gribam veidot nopietnu deju skolu ikvienam interesentam. Protams, tas viss saistīts ar finansēm – pašvaldība nevar atļauties tik daudz, cik mēs gribam. Savu prasa arī pati ēka – celta pasen, šis tas jāpielabo, tāpēc, lai varētu idejas īstenot, nevarēsim iztikt bez atbalstītājiem.»
