Gandrīz 80 000 skatītāju sešos koncertos ir noskatījušies jelgavnieku «Prāta vētras» turnejas «Četri krasti» koncertus.
Gandrīz 80 000 skatītāju sešos koncertos ir noskatījušies jelgavnieku “Prāta vētras” turnejas “Četri krasti” koncertus.
Viss sākās ar ikdienišķu preses konferenci Cēsīs, kur pirms pirmā koncerta 5. augustā puiši saņēma “Zelta disku” par astoņtūkstošo Latvijā pārdoto albuma “Četri krasti” kopiju un Latvijā raksturīgā žurnālistu atturīgā jautāšanas maniere jau pēc pārdesmit minūtēm lika “prātniekiem” paziņot: “Nu tad ko? Dodamies uz koncertu, un lai notiek kas notikdams!”
Koncertu varētu sadalīt trīs daļās: pirmā – ar jaunā albuma un veco dziesmu miksli, otrā – “Veronikas” iznāciens un trešā daļa ar dziesmām no jaunā albuma.
Jau sākot skanēt “Četriem krastiem”, kad puiši tikai iekārtojās uz skatuves, publikas emocionālais saviļņojums raksturojams kā īpaši augsts, kaut īstenībā viss vēl ir tikai sācies, un jau pēc “Online” un “Pilota Tima”, kad Renārs Kaupers beidzot sasveicinās ar publiku un piesaka koncerta sākumu, “Tin Drums” laikā publika beidzot atveras. Līdztekus jau ierastajiem fanu bariņiem no dažādām pasaules malām, kas koncerta sākumā izkar savus karogus pie skatuves, kā jaunums bija arī citādāk definējami fani, piemēram, nevienā koncertā neiztika bez Mihelsona atbalsta grupas, kas izmantoja katru izdevību, lai paziņotu par sava elka apbrīnošanu, ko, protams, ievēroja arī mūziķi.
Kamēr lēnām un mierīgi grupa turpina barot publiku ar saviem hitiem, tai skaitā Grētai Garbo veltīto “Rudeni”, “Kaķēnu” un “Colder”, pienāk brīdis, kad Renārs atgādina skatītājiem par traģiski zaudēto grupas dalībnieku Mumiņu, kam velta dziesmu, un pēc tam, uz tumšas skatuves spēlējot “Spacemumiņu”, uz lielā ekrāna tiek demonstrēti vēsturiski kadri ar basista video un foto uzņēmumiem. Šai brīdī dažs labs pagūst apraudāties, citi savukārt tam pat nepievērš uzmanību.
Pēc klusuma brīža “Prāta vētra”, atgādinot par “Rolling Stones” koncertā redzēto, sāk savu “Veronikas” iznācienu, parādot publikai, ka Mihelsons var spēlēt arī basģitāru, Roga itin labi jūtas ne tikai pie bungām, bet arī ar akordeonu, bet Kaupers un Jubaltu var “zāģēt” ģitāru stīgas ne sliktāk par “AC/DC”. Trakulīgais šovs turpinās teju pusstundu, nospēlējot gan “Lidmašīnas”, gan “Čiekurus”, gan stipri nopietnāko “Elpo”. Šovs tiek noslēgts, tehniķiem atņemot spēlējošajiem “prātniekiem” instrumentus, atstājot uz skatuves Rogu, kas stāv uz sava krēsla un dauza uz skatuves palikušo “drobeni”, bet Jubalts priekšā vēl haotiski trinkšķina akordu savārstījumu. Rīgā šai brīdī puiši bija tik emocionāli pacilāti, ka neviļus un, kā izskatījās, pašam Jānim par izbrīnu šis akordu savārstījums pārvērtās dziesmas “Satisfaction” pirmajos akordos. Simboliski, vai ne?
Pēdējā daļā izpildītās dziesmas jau tā laimīgo publiku tikai papildina ar vēl un vēl piemeklētiem gabaliem. Šeit jāatminas Jēkabpils, kur koncerta beigās, izpildot dziesmu “Skoļzkije uļici”, grupai, tieši tāpat kā pirms gada Mežaparkā uzstājoties “Sugababes” vietā festivālā “re:loud”, pievienojās draugs no Latvijā plaši pazīstamās Vladivostokas rokgrupas – Iļja Lagutenko. Cik žēl, ka Iļja nevarēja būt arī noslēguma koncertā, jo vairāk nekā 40 000 atnākušo tā būtu kā saldā ēdiena papildporcija.
Lai gan pirms turnejas sākuma šo rindu autors vēl bijīgi minēja, ka Jelgava būtu jādēvē par pilsētu, kurā piedzima vētra, velkot paralēles ar pilsētu Kurzemē, kur piedzimst vējš, tagad viņš drīzāk ir nobijies no tā, ka, pirms diviem gadiem uzstādot apmeklētības rekordu “Skonto” stadionā un tagad – Mežaparka estrādē, grupai, kurai līdzi dzīvots un justs jau vairāk nekā desmit gadu, nākamās Latvijas turnejas laikā vairs nebūs kur uzstāties, jo ietilpīgāku koncertvietu pie mums nav.
