Optimisms dažādos laika posmos ir ticis vērtēts dažādi, dēvējot to gan par savdabīgu ārprāta pazīmi, gan par neirozi, kas nav nepieciešams izglītotiem cilvēkiem un neirologiem.
Optimisms dažādos laika posmos ir ticis vērtēts dažādi, dēvējot to gan par savdabīgu ārprāta pazīmi, gan par neirozi, kas nav nepieciešams izglītotiem cilvēkiem un neirologiem. Tomēr gadiem ritot, optimisma nozīme, līdzīgi kā tas noticis ar daudzām citām dzīves parādībām, ir pārvērtēta. Pat tiktāl, ka tam tiek piedēvēta zināma nozīme dzīves ilguma regulēšanā.
Mūsdienās pētījumi par optimisma lomu cilvēka dzīvē pierāda, ka optimisms ne tikai labdabīgi iespaido organisma imūnsistēmu, bet arī spēj attālināt pozitīvi noskaņota cilvēka «pēdējo» stundu. Pie šādiem secinājumiem nonākuši amerikāņu psihologi, veicot testus ar vairākiem simtiem pacientu. Pēc trīsdesmit gadiem aptuveni ceturtā daļa no pētījumā iesaistītajiem cilvēkiem nomira, kas speciālistiem ļāva vēl pamatotāk izteikt apgalvojumu, ka optimisms pagarina mūžu, jo mirušie pacienti saskaņā ar testiem tika klasificēti kā pesimisti vai daļēji pesimisti.
Tomēr pētnieki vēl nespēj atbildēt uz jautājumu, kāpēc pesimisti dzīvo īsāku, bet optimisti ilgāku mūžu, jo ne dzimums, ne arī vecums šajā gadījumā nespēlē izšķirošo lomu. Veicot pētījumus ar sirds un plaušu slimniekiem, psihologi atklājuši, ka optimisti pēc operācijām atveseļojas daudz ātrāk nekā pesimisti un jūtas daudz apmierinātāki, līdz ar to drīzāk atgriežas gan darba ikdienā, gan arī pie iepriekšējiem dzīves apstākļiem.
Protams, raugoties uz optimistu labāko veselību salīdzinājumā ar pesimistiem, kā arī uz garāko mūžu, rodas šaubas, varbūt cilvēki nepiedzimst par optimistiem, bet kļūst par tādiem dzīves laikā, jo tiem ir, piemēram, labāka veselība. Tomēr zinātnieki, lai izvairītos no pārmetumiem par šāda jautājuma ignorēšanu, savos eksperimentos iekļāva arī datus par respondenta sākotnējo veselības stāvokli. Rezultāti arī pēc šādu datu iekļaušanas liecināja par labu optimismam. Aptaujātie optimisti nebija nedz ārkārtīgi inteliģenti vai izglītoti, nedz arī bagāti vai arī kā citādi apdāvināti. Lielāku lomu spēlē optimistu spēja izvairīties no depresijām. Tādējādi tiem tiek «aiztaupītas» gan nomāktā garastāvoklī izdarītas pašnāvības, gan arī īpaša uzņēmība pret veselu rindu slimībām. Šajā apstāklī savu lomu spēlē arī imūnsistēma, kuras aizsargspējas lielā mērā zūd sliktas omas apstākļos.
Optimistu labās veselības pamatā, pēc zinātnieku domām, ir pavisam vienkāršs cēlonis. Atšķirībā no pesimistiem pozitīvi noskaņoti cilvēki mazāk dzer alkoholu, vairāk nodarbojas ar sportu, kā arī atsakās no trekna ēdiena.
