Arī Jelgavā un tās rajonā ir apzināti dažādi putni, piemēram, aptuveni divdesmit melno stārķu.
Arī Jelgavā un tās rajonā ir apzināti dažādi putni, piemēram, aptuveni divdesmit melno stārķu.
Viena no ornitologiem vislabāk zināmajām interesantajām putnu ligzdošanas vietām ir Lielupes palieņu pļavas Jelgavā. 1991. gada 12. jūlijā ar Jelgavas Tautas deputātu padomes 11. sesijas lēmumu Lielupes palieņu pļavām 162,45 ha platībā tika piešķirts ornitoloģiskā lieguma statuss. Pamatojums ornitoloģiskā lieguma izveidošanai tika izstrādāts, balstoties galvenokārt uz Lielupes palieņu pļavās sastopamo putnu sugu daudzveidību. To apstiprināja un atbalstīja Latvijas Zinātņu akadēmijas Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorija, Latvijas Ornitoloģijas biedrība un Jelgavas reģionālā Vides aizsardzības komiteja. Ornitoloģiskā lieguma statusu pļavu teritorijas saglabājušas līdz šim brīdim. Pļavas atrodas trīs dažādās vietās Lielupes krastos.
Pirmās pļavas aizņem Pils salas neapbūvēto daļu (uz ziemeļiem no Jelgavas pils kanāla un laivu bāzes, līdz pat salas galam pretī Iecavas ietekai Lielupē). Otrā teritorija atrodas Lielupes labajā krastā pretī Pils salas vidusdaļai. Šīs pļavas aizņem apmēram 1,4 km garu un 200 līdz 500 m platu joslu starp Robežu ielu, privāto apbūvi pie Kalnciema šosejas un laivu garāžām (netālu no Rogu ceļa). Trešās pļavas aizņem aptuveni kilometru garu un 250 līdz 400 m platu teritoriju Lielupes kreisajā krastā starp Platones un Vircavas upes ietekām.
Latvijas mērogā Lielupes pļavas ir izcils dabas objekts tieši ar dabiskajām palienēm, kas citur republikā maz saglabājušās un ir apdraudētas. Pļavu dažādība rada piemērotus barošanās un ligzdošanas apstākļus tārtiņveidīgajiem, zosveidīgajiem, griežu dzimtas un zvirbuļveidīgajiem putniem, kā arī sniedz atpūtas un barošanas vietas migrējošiem un caurceļojošiem putniem.
Liegumā sastopamo putnu sugu skaits, pieskaitot sugas, kas tur sastopamas caurceļošanas laikā un pirms vai pēc ligzdošanas, sezonā ir tuvs simtam vai pat lielāks. Tur ligzdo un regulāri barojas 70 līdz 80 putnu sugu. Lielupes palieņu pļavās novērotas ligzdojam, barojamies vai atpūšamies caurceļošanas laikā daudzas reto un aizsargājamo putnu sugas.
Par starptautiski nozīmīgu vietu putniem atzīta Svētes lejtece. Teritorija īpaši svarīga pavasara caurceļošanas laikā, kad tur ievērojamā skaitā pulcējas tādi ūdensputni kā ziemeļu gulbji, sējas zosis, baltpieres zosis un citas sugas.
Kopš šā gada marta mūsu pilsētā darbojas arī reģionālā ornitologu grupa. Tās dalībnieks LLU students Uģis Pekša pastāstīja, ka kopumā Latvijā esot mazāk nekā desmit šādu grupu. Pārsvarā visi Jelgavas grupas putnu pētnieki esot arī Latvijas Ornitoloģijas biedrības biedri. Grupu vada Gunārs Pētersons, kas bijis šāda jelgavnieku ornitologu pulciņa izveides iniciators.
«Tiekamies apmēram reizi mēnesī, pavasarī varējām to darīt biežāk, tagad retāk, jo rudenī ir daudz darba, putnus novērojot. Kopā skatījāmies diapozitīvus, klausījāmies putnu balsis un pēc tam devāmies dažādās ekskursijās ne tikai pa dienu, bet arī naktī.
Grupā darbojas dalībnieki ar atšķirīgu informētības līmeni – ir trīs tādi, kuriem ir arī putnu gredzenošanas atļaujas, daži ar labām zināšanām, bet pārējie nāk mācīties vairāk. Viszinošākais putnu jautājumos mūsu grupā ir LLU Meža fakultātes students Aigars Kalvītis.
Katrā ziņā iesaistīties mūsu ornitologu grupā var jebkurš interesents, arī tādi, kuru zināšanas par putniem varbūt ir niecīgas,» stāsta U.Pekša.
Lai arī Jelgavas ornitologu grupa nepastāv ilgi, ar mūsu pilsētā un rajonā manīto putnu pētīšanu veicoties labi. U.Pekša informēja, ka pašlaik viņi intensīvi strādājot, lai savāktu ziņas par mūsu rajonā ligzdojošajiem putniem. Pirms 20 gadiem arī Latvijā bijis izveidots ligzdojošo putnu atlants, bet tajā apkopotā informācija pašlaik, protams, ir novecojusi, tāpēc tiekot veidots jauns atlants. Latvijas teritorija sadalīta 5×5 metrus lielos kvadrātiņos, un katrā no tiem tiekot izpētīts, kādi putni sastopami.
Agnese Fogelmane ar Jelgavas ornitologu Uģa Pekšas un Aigara Kalvāna palīdzību.
