Pēc «Prāta vētras» koncerta palikušas pārdomas. Kad laikraksta «Diena» 9. augusta numurā izlasīju slavinošo rakstu, kur «Prāta vētras» koncerti tiek pielīdzināti nacionālajiem svētkiem, bija jau par daudz.
Pēc “Prāta vētras” koncerta palikušas pārdomas. Kad laikraksta “Diena” 9. augusta numurā izlasīju slavinošo rakstu, kur “Prāta vētras” koncerti tiek pielīdzināti nacionālajiem svētkiem, bija jau par daudz. Man nekas nav pret mūziku, ko spēlē grupa, bet neērtības tā sagādā pietiekami daudz. Iedomājas esam milzu mēroga zvaigznes, kurām teroristi uzglūn, ja jau baidās pat no bērniem dzimtajā pilsētā. Kā citādi lai pieņem faktu, ka maniem bērniem pie ieejas uz koncertu tika atņemti lietussargi? Tās plēvītes, ko izsniedza pretī, varēja iedot tāpat un piekodināt, lai lietussargus vaļā never. Lietussargi, starp citu, pazuda bez pēdām. Lai gan lietussargs nav deficīta prece un arī cena nav liela, labprāt saņemtu atpakaļ šīs mantas vai vismaz to vērtību. Nauda, kas tika izdota par lietussargiem, bija mana, un es neuzskatu, ka man tā kādam jāuzdāvina.
Kāpēc šādi koncerti jārīko privātmāju rajonā, kur tas traucē iedzīvotājiem atpūsties? Man mājā logi šķindēja ilgi pēc pulksten 23, kad trokšņa līmenim jābūt noteiktās normas robežās. Kāpēc šādus koncertus nevarētu rīkot, piemēram, RAF teritorijā?
Ar cieņu, Jānis Ļubļinskis
