Tautības ir tā demogrāfiskā pozīcija, kuru ES statistiķi tik bieži nepārskaita.
Tautības ir tā demogrāfiskā pozīcija, kuru ES statistiķi tik bieži nepārskaita. Kā Saeimas ES Informācijas centram skaidroja Centrālās statistikas pārvaldes Iedzīvotāju statistikas daļas vadītājs Uldis Ušackis, ES tautības tiek skaitītas reizi desmit gados – tajā gadā, kas beidzas ar ciparu 1.
Pēc desmit gadu vecas statistikas, Eiropā lielākā tautība, kas nedzīvo savā tēvzemē, ir krievi – 15 miljonu. Otra lielākā tautība čigāni ar 7,5 miljoniem ir īpaši izceļama, jo tai vienīgajai savas tēvzemes nav. Trešie ir ungāri – 3,6 miljoni, ceturtie ir turki – 3 miljoni. Šai skaitā ietilpst gan nacionālās minoritātes, gan migranti (viesstrādnieki) Eiropas ģeogrāfiskajā teritorijā līdz Krievijas un Turcijas robežām.
Nacionālo minoritāšu skaitīšanu apgrūtina atšķirīgās to definīcijas (pilsoņi vai nepilsoņi, etniskā vai kultūras identitāte). Pēc Eiropas Padomes 1994. gada Vispārējās mazākumtautību aizsardzības konvencijas definīcijas, kurai Latvija pievienojusies, bet vēl nav to ratificējusi, minoritāte ir «grupa, kura ir skaitliski mazāka nekā pārējā valsts iedzīvotāju daļa, kuras locekļi ir šīs valsts pilsoņi un kurai ir savas etniskās, reliģiskās vai lingvistiskās īpatnības, kas atšķiras no pārējiem iedzīvotājiem, un kura vēlas saglabāt savu kultūru, tradīcijas, reliģiju vai valodu».
