Vai ikkatrā dārzā nācies sastapties ar gadījumiem, kad līdzeno zālienu vai zemeņu dobes pēc sava prāta pārveido kurmji.
Vai ikkatrā dārzā nācies sastapties ar gadījumiem, kad līdzeno zālienu vai zemeņu dobes pēc sava prāta pārveido kurmji. Galvenie rakšanas darbi ilgst no jūnija līdz vasaras beigām. Mazie dzīvnieciņi tik sparīgi darbojas tādēļ, ka gadā vienam kurmim nepieciešams vidēji līdz 36 kilogramiem barības.
Kurmju dzīve pārsvarā aizrit augsnē, kas bagāta trūdvielām. Šādā substrātā mīt arī sliekas, kas ir nozīmīgākais kurmju barības avots.
Atkarībā no gadalaika, kurmja dzimuma un pieejamā barības daudzuma dažāda ir pieaugušā dzīvnieciņa teritorija – tā var aizņemt no 50 līdz pat 120 kvadtrātmetru.
Melnais samtsvārcis darbojas visu diennakti, arī ziemā. Atpūtas pauzes ir daudz īsākas nekā rakšanas darbs un medības. Lai atrastu sliekas, kurmji rok 10 – 40 centimetru dziļas alas ar virszemes atverēm – rakumiem. Dziļāk augsnē tie pārvietojas aukstajos gadalaikos, sekojot sliekām.
Arī kurmja ēdienkarte atkarīga no gadalaika – 50 – 100 procentos to veido sliekas un kukaiņu kāpuri, taču dažkārt kurmis noķer arī pa kādai vardei. Lai pārciestu trūcīgākus laikus, kā novērojuši speciālisti, kurmji veido dzīvu slieku krājumus – ar kodienu noteiktā nervu centrā tie sliekas padara nekustīgas un novieto zināmā vietā.
Kurmja mūžs ilgst divus līdz četrus gadus, mazuļi dzimst līdz divām reizēm gadā, parasti – metienā ir pa trim līdz pieciem kurmīšiem.
Aktīvāks dzīvesveids ir jaunajiem dzīvnieciņiem, jo, tā kā jūlija beigās vecie kurmji bērnus no savām alām padzen, jaunajiem jāspēj līdz ziemai sagatavot savu alu sistēmu.
