Pēc vakardienas premjerministra Aigara Kalvīša tikšanās ar TB/LNNK ir skaidrs, ka viņiem ekonomikas ministra amatu neredzēt kā savas ausis.
Pēc vakardienas premjerministra Aigara Kalvīša tikšanās ar TB/LNNK ir skaidrs, ka viņiem ekonomikas ministra amatu neredzēt kā savas ausis. Pašlaik valdības vadītājam jādomā par daudz globālākām lietām. Nākamā gada valsts budžeta “bīdīšana” Saeimā, nepieciešamība pēc paša pārstāvētā grupējuma saprašanas “sakārtot lietas” valsts spēka struktūrās un to vadībā, un vispār, vai maz iemeslu, kāpēc “tēvzemieši” patlaban nestāv Kalvīša kunga darbu saraksta augšgalā?
Viņi savu “mora darbu”, pagājušā gada rudenī ieiedami valdības sastāvā, padarījuši, bez viņiem nekāds pasaules gals neiestāsies. Ja būs nepieciešams, opozīcijas deputātu balsis tiks piepirktas pa vienai vai kāliem. Turklāt, spriežot pēc šā brīža vēsmām “tēvzemiešu” galvgalī, daudz svarīgāk viņiem būs turēties pie Rīgas mēra amata. Galu galā paši labāk zina, kā no amatiem “jāizšūpo” nevēlama amatpersona. Tieši viņu tautiskajām rociņām piepalīdzot, no amata tika izsviests “Jaunā laika” Aivars Aksenoks.
Kaut gan – lai paliek šā brīža aktuālā realitāte. Drīzāk jājautā – kurp dodaties, “tēvzemieši”? Pagājušonedēļ kā reiz Jelgavā zināma skaidrība tapa. Notika partijas vietējās grupas sēde, kurā par pašreizējām aktualitātēm un redzējumu pārdomās dalījās vairāki TB/LNNK valdes locekļi, tostarp Eiropas Parlamenta deputāti Ģirts Valdis Kristovskis un Guntars Krasts. Godīgi sakot, par Kristovska kunga disidentiskajām runām un dažbrīd arī darbībām ir gana dzirdēts. Savu kritisko redzējumu nav slēpis arī bijušais premjerministrs G.Krasts. Šoreiz viņu kritikai par pašu partijas darbošanos pēdējo gadu laikā bija cits svars. Proti, novembra beigās būs partijas kongress. Un tieši šādā gaismā arī jāaplūko Jelgavā notikušais pasākums un tur runātais.
Pirmkārt, pietiekami skaidri tika izrādīts lēmumu pieņemšanas mehānisms un pieņēmēju loks. Tā nav partijas valde un pat ne visi tās locekļi. Drīzāk to varētu nosaukt par partijas “veco buku” viedokļu saskaņošanu ar tādiem pašiem “bukiem” no citām partijām un ekonomiskajiem grupējumiem. Tieši tur, nevis nedefinētā domubiedru grupā, tiek nolemts un saskaņots viss, kas notiks mūsu valstī. Šādā situācijā partijas ierindas biedriem ir tikai simboliskas tiesības uz viedokli.
Otrkārt, saruna Jelgavā ļāva kaut nedaudz skaidrāk ieskicēt vismaz vienu veidu, kā tiek papildinātas partiju kases. Vārdā nevienu nenosauca, tomēr pietiekami skaidri parādīja, ka partiju kasēs nauda nonāk ar to cilvēku palīdzību, kuri iecelti dažādu pašvaldību un valsts uzņēmumu padomēs ar fantastisku atalgojumu.
Treškārt, tieši Jelgavas “tēvzemieši” pirmie kā nākamo partijas līderi atbalstīja “disidentu” Ģ.V.Kristovski. Vai viņš saņems plašāku atbalstu, rādīs laiks līdz partijas kongresam pēc pusotra mēneša. Cik noprotams, pretendents pašlaik sāk tādu kā priekšvēlēšanu kampaņu.
Kongress atklās, vai TB/LNNK ir nopietna nākotne un cerības ietekmēt politiskos procesus Latvijā. Ne tikai vienai vai otrai valdībai būt par regulārām stutēm, kuras teju vienīgais darba instruments ir aktīva aizkulišu tirgošanās. Jāķeras pie jaunas politiskās identitātes meklēšanas, tādas kā “Latvieti, nepadodies!”. Juris Dobelis vai Pēteris Tabūns savu balsu skaitu vēl kādu brīdi savāks, bet partijai, kuras vienīgais pastāvīgais elektorāts palēnām samazinās, jāspēj atrast arī citi argumenti, kāpēc jābalso tieši par viņiem. Pēdējās Saeimas vēlēšanās “tēvzemiešu” priekšvēlēšanu programma tika atzīta par vislabāk izstrādāto. Jābūt tiešām mīkstmiešu cienīgam talantam, lai gada laikā šo priekšrocību izkaisītu vējā. Partijai, kuras mērķis – būt tikai par stuti spēcīgākajam, pretī saņemot dividendes, nav lemts saules mūžs.
