Valdību gāšana Latvijā drīz laikam kļūs par nacionālo sporta veidu – atliek tikai ikreiz minēt, kurš no kārtējās koalīcijas šķietamajiem partneriem pirmais ķersies pie nažiem, bet pēc tam gaidīt nākamo politiskās olimpiādes disciplīnu – jaunas izpildvaras stiķēšanu.Laikā, kad Latvija atrodas attīstības brīvajā lejupslīdē, nākamā premjera primārais uzdevums ir labi zināms – «sildīt» pārāk atdzisušo valsts ekonomikas zupu un atjaunot asinsriti finanšu dzīslās. Lielākais «bet» te gaidāms personāliju izvēlē, un tas draud kļūt par varenāko klupšanas akmeni.Vispareizākais, saprotams, būtu valdības veidošanu uzticēt cilvēkam «no malas», kurš spētu komandu pulcēt, par galveno kritēriju ņemot tās locekļu kompetenci un rīcībspēju. Taču piedāvāto premjera kandidātu liste, kas ir teju 1:1 ar to, kas tika minēta pirms 14 mēnešiem, diemžēl liecina, ka potenciālo kandidātu ir gaužām maz. Turklāt paliek pārāk liela iespēja, ka bezkaunībā apvēlusies politiskā elite, nespējot saskatīt iespējas savu interešu apmierināšanai, atnākušo vadības profesionāli vienkārši pasūtīs tālāk.Vai minēto uzdevumu būtu spējīgs veikt kāds no līdzšinējās koalīcijas «laivas»? Jāšaubās. Turklāt pamatots ir uzskats, ka konkrēti tās «partneri» nav (!!!) morāli tiesīgi ieņemt ne ministru, ne premjera posteni. Tas attiecināms gan uz «ierēkšanas» speciālistu, kurš uz valdības vadīšanu pretendē jau otrreiz, gan citiem «gāzētāju» – stabos skrējēju salmu kūlējiem, kas paguvuši aizrunāties līdz pat Valsts prezidenta nomaiņai. Kā nekā, apspriežu vieta zoodārzā jau iesildīta…Vai līdz tam izdosies atrast «vienu īsto», kas turklāt spēs strādāt valstiski atbildīgi – uz šo jautājumu atbildēt nevar neviens.
