Ar katru gadu palielinās abpusējās tirdzniecības kvotas starp Latviju un Eiropas Savienību.
Ar katru gadu palielinās abpusējās tirdzniecības kvotas starp Latviju un Eiropas Savienību. Vairāki pārstrādātāji nav mierā, ka, izstrādājot projektu, Zemkopības ministrija (ZM) nav ņēmusi vērā viņu intereses. Tajā pašā laikā tagadējās kvotas netiek pilnībā izmantotas.
Kvotas neattiecas uz pamatproduktiem
Ar ES noslēgtais brīvās tirdzniecības līgums paredz dubulto nuļļu principu, tas ir, abas puses apņēmušās nelietot eksporta subsīdijas un ļaut ievest pārtikas preces kvotu ietvaros pēc muitas nulles tarifa.
ZM Lauksaimniecības stratēģijas departamenta Tirdzniecības nodaļas vadītājs Zigmārs Ķikāns Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomē lauksaimniekus informēja, ka projektā paredzētā savstarpējā kvotu apmaiņa attiecas uz pārstrādāto lauksaimniecības produkciju, bet ne uz pamatproduktiem (gaļu, pienu u.c.).
Saskaņā ar projektu Latvija uz ES bez muitas nodokļa un papildu nodevām varētu eksportēt 1000 tonnu konditorejas izstrādājumu (iepriekšējā kvota bija 350 tonnu). Latvija prasa palielināt arī šokolādes eksporta kvotu līdz 2000 tonnām, cepumu – līdz 560 tonnām, saldējuma – līdz 1000 tonnām. No jauna ir iedalīta kvota vēl citiem pārtikas izstrādājumiem. Savukārt ES vēlas divreiz palielināt jogurta un pektīna kvotu. Margarīnam tiek pieprasīta 4000 tonnu kvota (līdz šim bija 2000 tonnu), zupām un buljoniem – 300 tonnu, džinam un kadiķogu uzlējumam – 90 tonnu. ES bez muitas Latvijā, sākot ar 2005. gadu, vēlas ievest 800 tonnu maizes konditorejas izstrādājumu. Līdz tam tarifu likme kvotu ietvaros 2002. gadā būtu 10 procentu, 2003. gadā – 5 procenti.
Margarīnam ES ir prasījusi vislielāko kvotu, un ik gadu no tās tiek ievests 5300 tonnas produkta. No šā daudzuma kvotas ietvaros tiek importēts ļoti maz. Pavisam Latvijā gadā gan no ES, gan no citām valstīm tiek ievests 14 000 tonnu. Importējot margarīnu ārpus kvotas, jāmaksā 0,5 procentu ievedmuita.
«Margarīna ievedmuitu jau sen esam izlaiduši no rokām. Tāpēc tas, vai margarīns tiek ievests ar 0,5 procentu vai 0 procentu ievedmuitas tarifu, lielu nozīmi nespēlē. Mums ir jāliek uz svariem tas, ko varam dabūt pretī, piemēram, saldējuma kvota,» uzsvēra Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības priekšsēdētājs Marģers Rava.
Šim likumprojektam stājoties spēkā, pēc ZM aplēsēm, budžeta ieņēmumi piecu gadu laikā samazināsies par aptuveni 285 000 latu. Toties ir sagaidāms nodokļu ienākumu palielinājums, ko dotu eksportam saražotie produkti.
Sēnēm un kečupam durvis uz Eiropu neveras
Lai gan ZM speciālisti apgalvo, ka, veidojot projektu par kvotām, tiek ņemtas vērā pārstrādātāju intereses, vairāki tam nepiekrīt. Šampinjonu audzētāji ZM pārmeta, kāpēc tirdzniecības līgumā ar ES nav iekļauta šampinjonu eksporta kvota.
«Uzņēmējdarbībā viena no būtiskākajām ir precīza informācija. Tagad varu teikt, ka informācijas par eksporta kvotām pārstrādātajiem augļiem un dārzeņiem trūkst,» atzina uzņēmuma «Spilva» prezidente Lolita Bemhena.
Savulaik «Spilvai» radās iespēja eksportēt kečupu uz Vāciju, taču izrādījās, ka Latvijai nav kvotu kečupa eksportam. ««Spilva» spēj nodrošināt gan produkcijas apjomu, gan kvalitāti, taču līdz šim nav notikusi neviena tikšanās ar amatpersonām, lai apzinātu situāciju un veicinātu eksporta attīstību. Uzskatu šādu situāciju par nepieņemamu,» sacīja L.Bemhena.
Sadalīta ievedamā gaļa
Gaļas un to izstrādājumu tirdzniecībai ar ES kvotu darbības laiks ir no 1. jūlija līdz 30. jūnijam. Beidzoties iepriekšējam kvotu gadam, Muitas tarifu sēdē starp uzņēmumiem tika sadalīta jaunā kvota. Šajā kvotu gadā 32 uzņēmumi drīkstēs bez muitas nodokļa ievest 75,6 tonnas cūkgaļas, savukārt 34 uzņēmumi – katrs 175,3 tonnas vistu gaļas.
Saskaņā ar līgumu katru gadu kvotu apjoms palielinās par 10 procentiem. Iepriekšējā kvotu gadā bez muitas nodokļa no ES uz Latviju varēja importēt 2200 tonnu svaigas vai saldētas cūkgaļas, bet jau šajā – 2420 tonnu. Putnu gaļai kvota no 5300 palielinājās līdz 5830 tonnām. Šajā kvotu gadā bez muitas nodokļa varēs ievest 110 tonnas gaļas konservu.
Mazo gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācijas prezidents Aivars Meija stāstīja, ka kvota tika aprēķināta «uz galviņām», neņemot vērā, cik katrs uzņēmums saražojis produkcijas, cik samaksājis nodokļos, vai izpildījis iepriekš piešķirto kvotu pilnībā vai tikai par 30 procentiem. Gaļas pārstrādātāji visvairāk pēc konkursa bija sašutuši par to, ka kvota vienlīdzīgi tika sadalīta starp uzņēmumiem, kas rada pievienoto vērtību, ražojot desas un citus gaļas izstrādājumus, un vairumtirdzniecības bāzēm, kas gaļu ieved un pārdod vēlāk tiem pašiem pārstrādes uzņēmumiem.
Iepriekšējā kvotu gadā pārstrādes uzņēmumi bija saņēmuši 440 tonnas putnu gaļas kvotu katrs.
«Šogad atvēlētās 75 tonnas pārstrādes uzņēmumam īstenībā nav nekas. Ņemot vērā lopu sērgas, kas plosījās ES, valstij tomēr vajadzēja vairāk atbalstīt pārstrādes uzņēmumus, jo mums vajadzēs ievest gaļu arī tuvākajā laikā. Valstī tās nepietiek,» savu nostāju pamato A.Meija. Pēc informācijas ZM Lauksaimniecības stratēģijas departamenta rīcībā, pērn vietējie uzņēmumi saražoja 59 procentus gaļas no nepieciešamā patēriņa.
Kvotas pildās lēni
Pēc ZM ziņām, Latvija nav izmantojusi iespēju pārdot ES liellopu gaļu, cūkgaļu, aitu un vistu gaļu, kā arī desas un konservus. Mūsu valstij pagaidām gaļas eksports uz ES ir liegts tāpēc, ka Latvijā nav ES standartiem atbilstošas kautuves.
Arī ES diez ko čakli nepilda eksportam uz Latviju atvēlētās kvotas. Deviņu mēnešu analīze liecina, ka no ES, lai gan arī pilnībā vēl nebija izpildīta importa kvota, deviņu mēnešu laikā (no 2000. gada 1. jūlija līdz 2001. gada 1. aprīlim) Latvijā ievestas 58 tonnas svaigas liellopu gaļas (kvota – 100 tonnu). No 2200 tonnu lielās svaigas vai saldētas cūkgaļas kvotas bija izpildīti 46 procenti, no 250 tonnu cūku tauku kvotas – 58 procenti, no 5300 tonnām putnu gaļas kvotas – 46 procenti, no 150 tonnu gaļas konservu un subproduktu kvotas – 9 procenti. Desu izstrādājumi, par kuru importu bija satraukušies gaļas pārstrādes uzņēmumi, ir atvesti tikai 2 procentu apmērā no atvēlētās kvotas – 1000 tonnām.
A.Meija kvotu neizpildi skaidro ar to, ka ne visi uzņēmumi, kas ir pieprasījuši importa kvotu, to arī izpilda, bet nākamajā gadā atkal prasa kvotu, tādējādi liedzot to izpildīt tiem, kas to varētu.
«Noteikums, lai piedalītos jaunā konkursā ir tas, ka saņemtā kvota ir jāizpilda vismaz par 30 procentiem. Uzņēmumi izpilda šo minimumu un nākamajā gadā startē atkal. Pagājušā gada konkursā par importa kvotām varēja piedalīties tikai ar asociācijas rekomendāciju. Šogad tādas prasības nav,» skaidroja A.Meija. Viņaprāt, pozitīvi ir tas, ka kvotas varēja saņemt tikai uzņēmumi, kas ir importētāju – eksportētāju sarakstā. Tas nozīmē, ka Pārtikas un veterinārais dienests (tad vēl Valsts veterinārais dienests), iekļaujot uzņēmumu sarakstā, ir pārliecinājies, ka tajā ir piemēroti apstākļi gaļas uzglabāšanai, tiek ievēroti veterinārie un higiēnas noteikumi.
Sadarbībā ar Eiropas Komisiju Latvijā
