Eiropas Komisija nolēmusi Latvijas cukura ražošanas kvotu 2006./2007. tirdzniecības gadā samazināt par 5746 tonnām jeb 8,6 procentiem.
Eiropas Komisija (EK) nolēmusi Latvijas cukura ražošanas kvotu 2006./2007. tirdzniecības gadā samazināt par 5746 tonnām jeb 8,6 procentiem.
Jelgavas Cukurfabrika norādījusi, ka tas ir būtisks samazinājums. Galīgo lēmumu par iespējām uzņēmumam strādāt pēc nozares reformas akcionāri pieņems nākamajā piektdienā.
EK lēmums nozīmē, ka abas Latvijas cukurfabrikas 2006./2007. gada sezonā drīkstēs saražot nevis valdībā noteiktās 66 505 tonnas, bet gan 60 759 tonnas cukura. Kā aģentūrai LETA sacījis Jelgavas Cukurfabrikas valdes loceklis Māris Freivalts, samazinājums ir būtisks. Fabrika cerējusi uz mazāku. Viņa rīcībā ir ziņas, ka rudenī kvotas varētu tikt samazinātas atkārtoti, kas savukārt rada bažas.
M.Freivalts negatīvi vērtē arī to, ka restrukturizācijas maksājums, kas būs jāmaksā ES cukura ražotnēm, kuras nolems turpināt darbību pēc ES cukura tirgus reformas, būs par sākotnējo cukura kvotu, nevis par samazināto. Restrukturizācijas maksājums par samazināto cukura kvotas daudzumu ir aptuveni 726 000 eiro (510 000 latu), no tiem aptuveni 450 000 eiro – Jelgavas Cukurfabrikai.
Samazināto cukura kvotas daudzumu, kas kvalificēts kā virskvotas cukurs, EK atļāvusi šogad saražot ar nosacījumu, ka šāds daudzums netiks saražots nākamajā sezonā. Šo cukuru ieteikts izmantot ķīmiskajā rūpniecībā, lopbarībā vai arī iznīcināt. “EK piedāvātās iespējas problēmu neatrisinās, bet situāciju sarežģīs vēl vairāk,” uzskata fabrikas pārstāvis. Kvotas samazinājums tiks ņemts vērā, kad nākamnedēļ 10. martā fabrikas akcionāru sapulcē lems, vai uzņēmums pēc reformas turpinās darbu.
Kā seminārā reģionālajiem laikrakstiem ceturtdien uzsvēra zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, Zemkopības ministrija (ZM) negatīvi vērtē faktu, ka EK neatbalstīja Latvijas priekšlikumu – samazināt tikai B un C kategorijas cukura ražošanas kvotas. M.Roze sacīja, ka mūsu valstī top pat mazāk cukura, nekā būtu nepieciešams patēriņam.
Pēc ministra teiktā, pagaidām neskaidri arī ZM nosacījumi, kā audzētāji un fabrikas saņemtu restrukturizācijas līdzekļus, ja tiktu nolemts Latvijā cukuru vairs neražot. “Ja mūsu valstī cukuru neražos, ievestā produkta cena zemāka nebūs,” sacīja M.Roze, piebilstot, ka viņš būtu priecīgs kļūdīties.
Zemkopības ministrs optimistiski raugās uz iespēju no izaudzētajām cukurbietēm ražot biodegvielu – bioetanolu. Tas ļautu fabrikās strādājošajiem saglabāt darbavietas. “Latvija kļūtu neatkarīgāka enerģētikas jomā, turklāt biešu audzēšana bioetanola ieguvei netiek kvotēta,” pauda M.Roze.
No viena hektāra cukurbiešu var iegūt divas līdz divarpus reižu vairāk spirta nekā no graudaugu hektāra. Graudu ražošana gan izmaksā lētāk.
