«Vai rīkojos pareizi?». Maaksla: Vispirms esmu mamma, tikai tad sieviete, studente un darbinieks.
“Vai rīkojos pareizi?”
Maaksla: Vispirms esmu mamma, tikai tad sieviete, studente un darbinieks. Kad meitiņai palika gadiņš, atgriezos darbā. Grūtniecības laikā sēdēju mājās, jo ārste neļāva strādāt. Biju patiešām noilgojusies pēc darba, kas man ļoti patīk. Taču, pusgadu nostrādājusi, uzrakstīju atlūgumu. Iemesli ļoti vienkārši – alga nedaudz pāri simts latiem, algot aukli ir dārgi. Parēķināju, ka uz mazo, kamēr manis nav mājās, vien iztērēju 100 latu mēnesī. Darbā, protams, visi dusmojās, arī priekšniecība. Pašai bija grūti izšķirties, kā labāk, taču nosliecos par labu bērniņam. Strādāt varēšu visu mūžu, bet bērniņš izaug tik ātri… Vai esmu izdarījusi pareizi?
Anna: Labāk jau bērniņu audzināt pašai. Tu taču vari iestāties “bezdarbniekos”. Varbūt pat pienākas bezdarbnieku pabalsts. Un bezdarbniekiem ir ļoti labi kursi, piemēram, datoru, valodas, pāris stundu dienā. Papildus var izglītoties arī par ES naudiņu.
Ika: Bērns izaug ļoti ātri. Kad jau sāk iet skolā, tu, cilvēks, attopies, ka viņš vairs nav maziņš, nav “opā” paņemams. Viņš jau ir patstāvīga personība, kurai vairs nepateiksi, kas jāģērbj un kas jādara. Kādus gadus tas priecē, bet tie paskrien nežēlīgi ātri, un tad tu apjaut, ka šo cilvēciņu, kas ir apmēram tavā augumā, klēpī vairs nepaņemsi nekad. Tad tik ļoti gribas atpakaļ to laiku, kad bērns vēl bija mazs. Izjūti, izbaudi šo burvīgo laiku, kad tavs bērns vēl ir TAVS, kad tu viņam esi vajadzīga – tavi glāsti, tava mīlestība, siltums! Darbs? Vai gads ko mainīs? Vai tad tava dzīve ar to beigsies?
Deins: Protams, ka pareizi, ja… Ja mājās ir pilns galds ar ēdamo un bērnam nekā netrūkst. Bet, ja jāsitas no algas līdz algai un, kā bieži dažās ģimenēs notiek, ka tieši viena nedēļa ir par garu, lai saņemtu nākamo algu… Tad ir tā, kā ir, un tiek apsvērts jautājums, vai tiešām nevajadzēja iet uz darbu.
