Ja ierasti Dziesmu un deju svētku kulminācija ir dalībnieku gājiens cauri Rīgas centram, kad ar gavilēm un sajūsmu visu Latvijas pašvaldību delegācijas ar saviem kolektīviem, novadu vadību ceļa malā sveic skatītāji, tad šogad ir pavisam otrādi – delegācijas savās mājvietās sagaida svētku organizatorus, kas dodas cauri novadiem.
Jelgavas novada pašvaldībā viesi ar svētku auto ieradās 15. jūlijā, viesojoties divās novada vietās – Ozolniekos pie Tautas nama un Elejas muižas parkā, informē Jelgavas novada pašvaldība.
Skolēnu e-dziesmusvētku akcija “Saulesvija” norit no 12. jūlija un sākās Kurzemē. Tā turpināsies līdz 29. jūlijam, kopumā 14 dienās apciemojot 43 Latvijas novadus. Ceļš “Saulesvija” veidots kā klātienes mirkļu un video fiksējums norisēs, kurā nepilnas stundas garumā ikvienā pašvaldībā īpašais svētku vēstnesis kopā ar atraktīvu ceļotāju – sveicinātāju nodod svētku organizatoru pateicības un dāvanas ikvienam, kurš gatavojās XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, apguva svētku repertuāru, veidoja aizraujošus video sveicienus un video priekšnesumus, piedalījās videoklipu filmēšanā.
Sagaida divos punktos
Jelgavas novada pašvaldībā interešu izglītības kolektīvi svētku auto sagaidīja divos punktos – Ozolniekos pie Tautas nama un Elejā, Elejas muižas parkā, pulcējušies nelielās grupiņās savā kolektīvā un ievērojot visus valstī noteiktos epidemioloģiskos noteikumus. Gan Ozolniekos, gan Elejā svētku organizatoriem bija sarūpēti nelieli muzikālie sveicieni.
“Svētku vēstnesi Ozolniekos sagaidīja pārstāvji no Ozolnieku vidusskolas 8. – 12. klašu kora, Ozolnieku vidusskolas folkloras kopas “Knipati” un Ozolnieku Mūzikas skolas džeza orķestra, savukārt Elejas muižas parkā – pārstāvji no 17 Jelgavas novada interešu izglītības kolektīviem, klātesot arī visiem kolektīvu vadītājiem. Mūsu svētku vēstnesis – XII Latvijas Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku Mākslinieciskās padomes priekšsēdētāja vietniece, svētku režisore Anna Jansone. Milzīgs prieks, ka, neskatoties uz epidemioloģisko situāciju, dziesmu svētkiem novadā turpināja gatavoties 24 kolektīvi, kopā 367 bērni un jaunieši. Deviņi tautas deju kolektīvi attālināti iestudēja deju un nofilmēja, lai piedalītos video projektā “Svinēt sauli”, kur redzami 190 Jelgavas novada dejotāji. Koris “Asni”, zēnu koris un Ozolnieku vidusskolas koris nofilmēja savu priekšnesumu un piedalās XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku koru koncerta “Dziesmubērns” video filmas veidošanā. Folkloras kopas piedalās programmā “Rotā saule, rotā bite”. Rīgā VEF kultūras pilī vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas izstādē “Radi rotājot” ir astoņi mūsu novada jauno mākslinieku darbi. Tāpat video sveicienus svētku datu bāzē ir ievietojuši astoņi kolektīvi,” stāsta Jelgavas novada pašvaldības interešu izglītības metodiķe Ineta Freimane.
Iemūžina ierakstos
Katras dienas videoapskati ir redzami svētku mājaslapā “nacgavilet.lv”, svētku profilā digitālajā platformā “YouTube”, kā arī sabiedrisko mediju portālā “LSM.lv”. Savukārt septembrī pirmizrādi piedzīvos režisora Paula Dombrovska dokumentālā filma pēc Dzintara Dreiberga idejas. “Saulesvijas” komanda – režisore Inga Krišāne, mākslinieks Rūdolfs Baltiņš, norišu režisori Edīte Siļķēna, Inga Krišāne un Kristaps Gustavs Kiršteins, kā arī visu pašvaldību koordinatori, ar kuriem kopā veidoti ikvienai pašvaldībai unikāli notikumi.
Bija gatavi jau pērn
Zaļenieku Komerciālās un amatniecības vidusskolas zēnu kora diriģente Guntra Minkevica stāsta, ka kora zēni 10. jūnijā Vircavā kopā ar Kalnciema vidusskolas zēnu kori, kuru vada diriģente Marita Sondore, izveidojot apvienoto kori, iedziedāja dziesmu un nofilmēja kora video sveicienu – vizītkarti.
“Pagājušā gada pavasarī zēni bez piecām minūtēm bija gatavi koru skatei. Bērni bija ļoti nopietni gatavojušies, samācījušies repertuāru, sagatavoti jauni tērpi, un puikas bija priecīgi par to. Bet tad martā nāca Covid-19 pandēmija. Pa šo gadu daži dalībnieki atkrita, jo zēniem, kuri mācās 7. klasē, sākās balss lūzums. Darījām, ko varējām gan ar video sveicienu, gan dziesmu. Bijām gājienā Elejā – gājām pa aleju uz Tējas namiņu, gandrīz līdz pašai estrādei, un visur bija pilns ar bērniem – pa labi celiņam kāds koris, pa kreisi – deju kolektīvs, arī teātra ļaudis – katrs kolektīvs savā burbulī. Anna Jansone uzsvēra, ka milzīgs darbs ir ieguldīts, katrs bērns par piedalīšanos saņēma diplomu un konfekšu somiņu,” stāsta G.Minkevica.
Jelgavas novada bērnu deju kolektīvu virsvadītāja Madlēna Bratkus spriež, ka diezin vai paši skolēnu dziesmu svētku organizētāji, rīkojot svētkus, varēja paredzēt, kā viss beigsies, bet pasākums tika realizēts labi, un deju pedagoģe ir gandarīta, ka ir iespējams arī šāds svētku formāts. Viņa gan negribot teikt, ka grib to piedzīvot vēlreiz.
“Un kad vēl mazais pirmklasnieks Reinītis no mana Zaļenieku deju kolektīva saka: “Skolotāj, man tik ļoti patika!” Protams, es bērniem novēlētu pieredzēt īstus dziesmu svētkus, bet man ir gandarījums par katru dalībnieku, es lepojos ar katru bērnu. Mēs jutāmies labi zem lielajiem kokiem Elejā. Bija padomāts arī par saldējumu bērniem, un nevis, lai viņus uzpirktu, bet tā, manuprāt, ir normāla attieksme,“ stāsta Madlēna. Viņa piebilst, ka deju kolektīvu vadītāji uzrunāja ikvienu dalībnieku, un visi, kuri vēlējās būt, tur bija, un tas bija liels piedzīvojums, brīnums, bērni visu darīja no sirds. Jelgavas novadā gan ir tikai viens vidusskolas vecuma jauniešu kolektīvs – “Tracis” Elejā, kura dalībnieki varētu būt pieredzējuši īstus dziesmu svētkus, pārējiem pirmā pieredze bija e- dziesmu svētki.
Deju kolektīvu virsvadītāja spriež, ka nav ļaunuma bez labuma, jo diezin kā bērniem būtu klājies Rīgā, “Daugavas” stadionā 30 grādu karstumā. Dziesmu un deju svētkos, lai gan ar samazinātu sastāvu, piedalījās visi novada skolēnu deju kolektīvi, par ko viņa pateicas kolektīvu vadītājiem, pedagogiem, kuri motivēja bērnus. Gatavošanās notikusi dažādi, piemēram, Svētes bērni dejojuši tikai “Zoomā”, bet Zaļenieku – arī sporta laukumā.
“Svētku rīkotāji solījuši, ka Jelgavas novada dejotāju nofilmētais video “ies gaisā” pa Jāņiem, taču sistēma ir nedaudz “uzkārusies”, jo svētkiem bija pieteikušies 12 000 dalībnieku un apstrādāt 12 000 video nav nekāds joks,” skaidro M.Bratkus. Viņa darbojas arī dziesmu svētku Mākslinieciskajā padomē un atgādina, ka līdz oktobra beigām jebkurš kolektīvs vēl var sanākt kopā, lai nofilmētu, iesniegtu savu video un piedalītos lielajā video koncertā.
Jādzied bija ikvienam
Jelgavas novada skolēnu kora “Asni” diriģente Anda Silgaile stāsta, ka pandēmijas laikā ar kori strādājusi līdzīgi kā klātienē, kad visi dziedātāji kopā sanākuši sešas reizes gadā. Korī dzied bērni no dažādām novada skolām, un gada laikā katrs dziedātājs savu balss partiju mācās pie savas skolas skolotāja un tad ir noteikts laiks, kad visi sanāk kopā uz mēģinājumu. Šogad dziedātāji pie skolotājiem mācījās “Zoomā”.
“Mana pieredze bija tāda: dziedātājs viens pret vienu ar skolotāju. Ja kādam pietrūka drosmes, tad saslēdzās kopā un dziedāja pa diviem trim, vai viens dziedāja un pārējie klausījās. Arī klausīšanās ir nozīmīga. Bērni saprata, ka arī vienam ir jādara, nav kā klātienē, kad korī var aizslēpties aiz citu mugurām. Bija dziedātāji, kuri atkrita. Ja klātienē parasti sanāk kopā ar 50 dziedātāju, tad tagad uz dziesmu svētku ierakstu atsaucās 20 bērni, un es necerēju, ka būs tik daudz. Uzrunāti atnāca arī tie, kas ziemā slinkāk dziedāja,” atklāj diriģente.
Elejā dziedāšana scenārijā nebija paredzēta – kolektīvi tika izvietoti un nofilmēti. Tika mākslīgi inscenēts dziesmu svētku gājiens ar sasaukšanos, uzsaukumu kolektīviem, un tie atbildēja ar saviem sveicieniem. “Asni” izmantoja savu video klipā izmantoto saukli: “Asni” grib, “Asni” var un “Asni” prot gavilēt!” Ieraksts tapa pusi dienas, mēģinot un tad filmējot.
“Skolotāji ir pieraduši pie visa kā – ko liek, to dara. Pietiek jau, ka pagājušogad asaras nobirdinājām. Domāju, ka nevajadzēja to visu darīt, tas bija mākslīgi pievilkts. Pašlaik vadu bērnu nometni, kur redzu, cik bērnu mentālā veselība ir iedragāta. Ja raugās no šī viedokļa, tad pasākums bija pozitīvs – bērni varēja satikties ar domubiedriem. Pati šajā laikā daudz iemācījos, apguvu daudz e-tehnikas, jauns redzējums parādījās. Žēl, ka virtuālos korus, ko redzējām “YouTube”, nepaspējām pamēģināt,” savu viedokli pauž A. Silgaile.
Svētku rīkotājus sagaida jelgavnieki
Arī Jelgavas kolektīvi piedalījās svētku ceļā “Saulesvija”, kas tika filmēts pilsētas nozīmīgākajās un atpazīstamākajās vietās, informē Jelgavas pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldē.
Pie Jelgavas pils sveicienu svētkos nosūtīja Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestādes “Kultūra” bērnu deju kolektīva “Ieviņa” dalībnieki. Nākamais pieturpunkts bija jaunrades nams “Junda”, kur svētku auto sagaidīja tautas deju kolektīvs “Jundari”. Pie Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja savu deju soļu sveicienu nosūtīja “Kultūras” bērnu un jauniešu deju kolektīvs “Vēja zirdziņš”.
Uz “Mītavas” tilta sveiciens tika saņemts no Jelgavas 4. vidusskolas kolektīviem – meiteņu kora “Spīgmeitiņas”, meiteņu kora “Spīgo studija”, zēnu kora “Spīguņi” un Jelgavas 4. vidusskolas jauktā kora. Muzikālo sveicienu no fotoobjekta “Jelgava” turpināja “Kultūras” tautas mūzikas ansamblis “Zelta stīdziņas”.
Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas torņa pagalmā svētku auto sagaidīja Spīdolas Valsts ģimnāzijas jauktā kora, lietišķās mākslas pulciņa “Tekstila labirints” un teātra pulciņa “Spīdolas teātris” pārstāvji.
Nākamie svētku sveicieni tika nosūtīti no Pasta salas. Jelgavas Valsts ģimnāzijas koris “Skaliņi” svētku auto sagaidīja pie vides zīmes “1.jauniešu galvaspilsēta”, Jelgavas Tehnikuma tautas deju kolektīvs – pie uzraksta “Jelgava”, savukārt smilšu skulptūru parkā visus sveica “Kultūras” tautas deju ansambļa “Lielupe” dalībnieki. Jelgavā “Saulesvija” noslēdzās pie Latvijas Pirmā prezidenta Jāņa Čakstes pieminekļa.
Iniciatīva nāca no jauniešiem
Spīdolas Valsts ģimnāzijas teātra pulciņa “Spīdolas teātris” vadītāja un teātra skolotāja Indra Soika-Dreimane uzsver, ka strādājusi gan attālināti, gan tad, kad to drīkstēja, ārā klātienē. Teātris nevienu brīdi neapstājies, lai gan saņemta “auksta duša” un bijusi neziņa, ko darīt. Tapis gan video projekts “Zoom”, gan izveidota neliela 34 minūšu kompozīcija “Ar ko sākas teātris”, kam impulsu devusi Raiņa luga “Uguns un nakts”. Pa vidu lugai pievienotas starplikas ar to, kā veidojies teātris, kā notiek mēģinājums, kas ir režisors utt. 4. jūnijā uzvedums piedzīvoja slēgto pirmizrādi pie skolas, kuru tiešraidē varēja vērot arī skolas “YouTube” kanālā.
Kad, uzzinājuši par dziesmu svētku formātu, teātra pulciņa jaunieši paši izlasījuši nolikumu un mudinājuši skolotāju piedalīties, lasīja “Uguni un nakti” un pārrakstīja to pa savam.
“Labāk kaut kas, nekā nekas. Kaut gan domāju, ka “spīdolieši” teātri varēja spēlēt ārā, tāpat dejotāji varēja dejot koncertzālē “Mītava”. Runāju ar jauniešiem – viņiem nav gandarījuma sajūtas, jo pietrūkst tās enerģijas, dzīvās saiknes ar skatītājiem, kas ir klātienē. Tas ir kā dzīvs ūdens malks, un to nevar aizstāt neviens. Domāju, ka dejotājiem un koristiem ir tieši tāpat,” par e-dziesmusvētkiem saka I.Soika-Dreimane.
Domājam pozitīvi un visur piedalāmies
Koklētāju ansambļa “Zelta stīdziņas” vadītāja Biruta Deruma stāsta, ka ansamblis bija sagatavojis priekšnesumu – spēlēja latviešu tautas dziesmu “Pērkonītis”, bet sauklim izmantots jelgavnieces Dzintras Ķezberes teksts, kuram B.Deruma sacerējusi arī mūziku un radījusi “Zelta stīdziņu” himnu. Ansamblis spēlējis pie foto rāmja netālu no Driksas tilta. Tā kā bijis ļoti karsts, spēlētas etno kokles, bet koncerta kokles saulē nav nestas. Visi bērni nav varējuši piedalīties, jo citi bijuši laukos, citi ārzemēs, daži spēlē arī citos kolektīvos. “Pirms tam mums bija individuāli mēģinājumi attālināti ar katru bērnu, pusstundu divas trīs reizes nedēļā. Kad varēja, maijā mēģinājām ārā Jelgavas Mūzikas skolas pagalmā. Sagatavojām arī 15 skaņdarbu koncertu Jelgavas pilsētas svētkiem,” stāsta ansambļa vadītāja.
“Emocionāli, protams, e-dziesmu svētki nevar aizvietot īstos dziesmu svētkus. Tā ir imitācija. Tā kā esam pozitīvi domājoši, visur piedalāmies. Augustā mums būs nometne un koklētāju filmas filmēšana. Bet 18. septembrī ceram piedalīties klātienes koncertā Rīgā. Koncertu norise tiek plānota četrās vietās. Divas no tām varētu būt Vērmanes dārzs un Brīvdabas muzejs, bet pārējās divas vēl nav zināmas. Ļoti liels darbs bija jāiegulda, un tas bija mans atvaļinājuma laiks. Tie bērni, kuri piedalījās, bija priecīgi. Īsti gan vēl nesaprotu, kā tas viss tiks atainots,” savu viedokli izsaka B.Deruma.
