«Pārējās Latvijas» iedzīvotāja pārdomas (28. februāris).
“Pārējās Latvijas” iedzīvotāja pārdomas (28. februāris)
Zemgaliete: Ja mana ārsta prakses vietā kaut kas nojuks ar sistēmu, ne es varēšu nosūtījumu dabūt, ne par mani ārstam būs pieejami jebkādi dati. Vēl ir datorvīrusi un adrešu maiņa (pastam tās vispār liekas kā vīrusi, kas jāiznīcina, tā ka līdzīgi var būt arī ar veselības aprūpes sistēmu). Atceroties kādu filmu, kur hakeri “super duper” slepenā datu bāzē FIB šefam ievadīja statusu “miris” – un tu nevienam vairs nevari pierādīt, ka esi dzīvs, jo sistēma nekad nekļūdās. Sāk mākt šaubas par tādas lietas efektivitāti.
Aina: Vispirms vajadzētu iepirkt aparātu, kas spētu izmērīt pie varas nonākušo veselo saprātu. Man nevajag “e – veselību”, bet faktisko reālo veselību un to nevar ieviest ne ar “e” ne ar “b” sistēmu. Par šīs sistēmas ieviešanu par 51 miljonu latu gribas tam teikt – antiņ, pūt stabuli, prātiņ, nāc mājās.
kaka: Es domāju, lai prezidenta izvēle būtu veiksmīga, vajag izvēlēties tādus kandidātus, kuru uzvārdi un vārdi sākas ar maģisko “e” burtu.
“Uzmanība gripas profilaksei un ārsta pieejamībai” (1. marts)
Šķaudiens: Tas, ka gripainie apmeklē poliklīniku, ir noziegums, jo tā viņi aplipina citus pacientus rindā pie ārsta. Arī darbavietās šādu “varoņu” netrūkst. Rīgā japāņu tūristi staigā ar marles maskām, jo aukstumā saķēruši iesnas un vēlas pasargāt apkārtējos. Tā, lūk, ir kultūra. Bet pie mums pat neviens ārsts kaut ar preses starpniecību neaicina palikt mājās. Tad nav brīnums par drausmīgo epidēmiju un ārstu pārslodzēm darbā.
hei: Darba devēji, nu dzeniet taču slimos “varoņus” mājās! Mums visiem ir ģimenes!
