Latvijas brīvvalsts pirmā premjera un pēdējā pirmskara prezidenta Kārļa Ulmaņa 124. dzimšanas dienas priekšvakarā viņa dzimtajās mājās «Pikšas» par labāko pieminekļa projektu atzīts tēlnieka Ulda Kurzemnieka izstrādātais «Ulmanis labības laukā».
Latvijas brīvvalsts pirmā premjera un pēdējā pirmskara prezidenta Kārļa Ulmaņa 124. dzimšanas dienas priekšvakarā viņa dzimtajās mājās «Pikšas» par labāko pieminekļa projektu atzīts tēlnieka Ulda Kurzemnieka izstrādātais «Ulmanis labības laukā».
Šis darbs bija viens no četriem, kas iekļuva konkursa otrajā kārtā, un tā devīze ir «Dievs. Maize. Darbs.».
Svinīgajā pasākumā Pikšās projektu vērtēšanas komisija atzina, ka pieminekli paredzēts izveidot un arī uzstādīt līdz nākamajam gadam, kad tiks atzīmēta Ulmaņa 125. dzimšanas diena. K.Ulmaņa pieminekļa atbalsta fonda vadītāja Mirdza Stirna stāsta, ka galvenais iemesls, kāpēc komisija izvēlējās šo darbu, ir vēlme, lai Rīgā parādītos arī kāda jauna tēlnieka darbs: «Komisija gan nosprieda, ka U.Kurzemniekam jāveido vēl viens makets, kurā būs nelielas izmaiņas, – mēs vēlamies redzēt K.Ulmaņa tēlu pilnā augumā, un simboliskā Latvijas zeme lai vijas viņam aiz muguras.»
Otrajā kārtā iekļuva arī tēlnieka Viļņa Titāna un arhitekta Aivara Lāča projekts «Ulmanis iznāk no labības lauka», tēlnieka Paula Jaunzema un arhitektu biroja «Sarma un Norde» projekts «Ulmanis ar maizes klaipu» un tēlnieka Andra Vārpas, arhitekta Arno Heinrihsona un mākslinieka Edgara Janemaņa projekts «Ulmanis pie darba galda».
Uzstādāmā pieminekļa izmaksas varētu būt 60 līdz 70 tūkstoši latu. LZS uzskata, ka pieminekli vajadzētu uzstādīt nākamā gada 4. septembrī – Ulmaņa 125. jubilejas atcerē. To iecerēts novietot iepretim tagadējai Rīgas Domes ēkai.