Vakar, daloties ar kolēģiem līdzijušanā mūsu olimpiešiem, izlasīju LETAS ziņu par to, ka kompānija «Mikrofona ieraksti» noslēgusi līgumu ar Jelgavas grupu «Māsas».
Vakar, daloties ar kolēģiem līdzijušanā mūsu olimpiešiem, izlasīju LETAS ziņu par to, ka kompānija «Mikrofona ieraksti» noslēgusi līgumu ar Jelgavas grupu «Māsas». Nodomāju: re, kā uz Miķeļiem viss labi iegrozās (senčiem taču bija pieņemts līdz šim laikam tikt skaidrībā par precībām). Talantīgajām meitenēm tiešām pēdējais laiks slēgt derības, un runa, protams, nav par privāto dzīvi.
Ja nopietni, vairāk par «Mikrofona ierakstu» apņemšanos izdot divus «Māsu» albumus priecē citi sadarbības motīvi. Mūziķim, lai saņemtu profesionāļu atbalstu savai darbībai, galvenais ir labi muzicēt un tikai pēc tam sevi apliecināt šovbiznesa lauciņā. Tiesa, veiksme tēla spēlēs mūziķim ir eksistences jautājums. Nelaime tikai, ka spēles noteikumus diktē citi, ne vienmēr respektējot mūziķa personību.
Tādēļ nenoliedzami daudzsološā līguma sakarā vērts atcerēties, ka šogad ar pašmāju šovbiznesa mērogiem palielu blīkšķi pārtrūka «Mikrofonu ierakstu» sadarbība ar Jelgavas grupām «Dull Doll» un «Citrus», kas, kā apgalvoja kompānijas pārstāvji, pārāk maz deva un pārāk daudz prasīja (naudas izteiksmē, protams).
Menedžeris (arī mūziķis) grib nopelnīt. Taču man kā «Mikrofona ierakstu» produktu patērētājam, tomēr liekas, ka galvenais šo nesaskaņu iemesls nebija nauda. Toreiz pārsteidza «Mikrofona ierakstu» direktora Guntara Rača apgalvojums, ka mūzikas žanram, kuru pārstāv «Dull Doll» un «Citrus», Latvijā neesot nākotnes. Manuprāt, ja vien abas grupas tiešām spēlē tieši tā, kā to definē G.Račs, šāda mūzika tīri labi kotējas, piemēram, Lietuvā un Igaunijā. Un arī pie mums, jo, galu galā, ģitārrokā žanriski meklējamas rokmūzikas saknes. Nudien nezinu, ar kādiem modes kliedzieniem būtu jāaizbļauj ausis, lai šāda mūzika kaut kad varētu nebūt pieprasīta. Cita lieta, protams, ir piespiest fanus atdarīt makus, bet ne par to šoreiz ir runa.
Pievienojos G.Račam – «Māsas» tiešām nav latviešu «Spice Girls». Jāpiebilst tikai – ka nav arī «20th Century Girls» vai akadēmiski virtuozās Vertavo stīgu kvarteta dāmas, kas reiz Rīgā jau lauzušas kritiķu sirdis. Tādēļ gribas cerēt, ka šī sadarbība būs ne tikai ilgstošāka, bet arī abpusējam tēlam nekaitīgāka.
«Mikrofona ierakstu» interese par Jelgavas mūziķiem, šķiet, kāpusi paralēli «Prāta vētras» ienākumiem, par ko «prātniekiem» paldies. Citādi, lai man piedod fani, puišiem saiknes ar dzimto pilsētu, no kuras, starp citu, vēl bez «Māsām» nāk arī «Lai skan» meitenes, Raita Ašmaņa bigbends (nerunājot par koriem vai atsevišķiem flautistiem, bundziniekiem…), kļūst arvien vārākas. Jo skumjāk, ka ar mūziku arī.
