Augusta pirmās puses lietavas pierima, un pretēji prognozēm ziemas rapša sēja tomēr sākās laikus.
Augusta pirmās puses lietavas pierima, un pretēji prognozēm ziemas rapša sēja tomēr sākās laikus.
Zaļenieku pagasta zemnieku saimniecībā “Vilciņi” pagājušajā ceturtdienā beidza vākt ražu un sēt ziemas rapsi. Par laimi, noturējās pāris saulainu nedēļu, to laikā arī lielo sējplatību īpašnieki varēja pagūt tikt galā ar sezonas svarīgākajiem darbiem. Tiesa, priekšā vēl ziemas kviešu sēja, ko “Vilciņos” plāno sākt šonedēļ, kā arī miglošana un citi darbi, tādēļ graudu realizācijai saimnieks Arnis Burmistris vairāk pievērsīsies ziemā.
Ko sēsi…
“Vilciņi” bija pirmā saimniecība Zaļenieku pagastā, kur sāka audzēt rapsi. Šogad kultūraugs iesēts 400 hektāros. A.Burmistris vērtē, ka rapsis ir perspektīva kultūra un to audzēt ir izdevīgi, ja vien netraucē laika apstākļi. Daudziem saimniekiem par bēdīgi slavenu kļuva 2003. gada vasara, kad lietū un vētrā rapša sēkliņas vai nu tika izsistas no pākstīm, vai arī pākstis nolūza un nokrita zemē. Daudziem augkopjiem palika tikai puse rapša, ko nokult, citiem – trešdaļa, bet dažiem vairs nebija nekā.
A.Burmistris zina teikt, ka ziemas rapsi ieteicams iesēt līdz 25. augustam. Pēc tam – jo vēlāk, jo riskantāk. Ja turas silts rudens, tad viss kārtībā. Pretējā gadījumā kultūraugs var nepārziemot. Sinoptiķi gan sola, ka septembris būs siltāks nekā parasti. Tikai mēneša vidū pakāpeniski laika apstākļi kļūs rudenīgāki.
“Vilciņos” rapsi sāka sēt 17. augustā, savukārt kviešu sējas laiks parasti ir pēc 5. septembra, tomēr saimnieks darbu plāno sākt jau šonedēļ. Lai labība rudenī normāli sacerotu un vēlāk labi pārziemotu, tā jāiesēj līdz 15. septembrim.
… to pļausi
Zemnieku saimniecības “Vilciņi” kopējā sējumu platība ir 1330 hektāru, no tiem 800 hektāros aug graudaugi, 400 – rapsis un 65 hektāros – cukurbietes. Tiesa, saimnieks nav drošs, vai tās tiks sētas arī nākamgad. Par ražu nav pamata sūdzēties, jo rapsi novāc vidēji četras tonnas no hektāra. Protams, gribētos vairāk, taču tad vajadzētu vēl pamatīgāk iekopt atsevišķus laukus, kas pagaidām nedod tik lielu ražu.
“Vilciņos” sāka kult uzreiz pēc lietus – 14. augustā. Bija nepieciešams 11 dienu, lai no lielajām platībām novāktu jauno ražu. Brīžam pat darbi mina cits citam uz papēžiem, proti, dienas pirmajā pusē kādu lauku nokūla, bet otrajā jau apsēja. Vienlaikus startēja trīs kombaini, nokuļot dienā 80 hektāru. Tostarp ņipri strādāja šogad ar ES strukturālo fondu atbalstu iegādātais iespaidīgais traktors “John Deer 8420”. Jāpiebilst, ka saimniecība izmantojusi iespējas iegādāties tehniku, būves ar ES fondu finansiālu atbalstu. Pirms tam tika realizēti vairāki SAPARD projekti. Lielākie ieguvumi ir trīs graudu torņi, miglotājs, sējmašīna, traktors un graudaugu kombains.
Ar šā gada graudu ražu zemniekiem gājis visādi. Nelabvēlīgie laika apstākļi ietekmēja graudu kvalitāti. Nenovāktajos laukos tie sadīga vārpās. Savukārt kviešiem samazinājās proteīna un lipekļa saturs, parādījās vārpu slimības. A.Burmistris pašlaik atturas spriest, cik daudz nokulto graudu nāksies atdot lopbarībai un cik liela daļa būs derīga pārtikas ražošanai. Taču pagaidām graudi nolikti turpat saimniecības torņos glabāšanā. Un zemnieks viltīgi smaida, ka nodos tos tam, kas labāk un ātrāk maksās. Protams, daļa nonāks kooperatīvā sabiedrībā “Latraps”.
… un atkal sēsi
“Vilciņu” saimnieks vērtē, ka kopumā šī zemkopjiem ir ļoti normāla sezona. Tiesa, galvassāpes sagādā izdevumu palielināšanās, ko diemžēl ES tiešie atbalsta maksājumi nesedz. Krietni palielinājušās degvielas un minerālmēslu cenas. Grūtāk iet tiem, kas apsaimnieko nomātās zemes, jo arī rentes maksa ir augusi. “Mēs spējam turpināt saimniekot lielā mērā tādēļ, ka esam uzlabojuši augsnes, iekopuši savus laukus, uzlabojuši tajos barības vielu bilanci. Tādēļ varam iegūt lielākas ražas. Un to arī turpināsim darīt. Daudziem būs grūti izturēt pašlaik valdošo konkurenci, īpaši tiem, kas zemi un tehniku nomā. Šogad problēmas sagādās arī graudu pārdošanas cenu krišanās,” spriež A.Burmistris.
“Vilciņu” saimniece, A.Burmistra mamma Ruta, teic, ka vēlāk saimniecībā būs apsējību ballīte. Lai arī pašlaik labus laukstrādniekus grūti sameklēt, pie Burmistriem, neskaitot saimniekus, izveidojusies stabila astoņu cilvēku komanda. Lai noturētu čaklos palīgus, nepieciešams arī kāds uzmundrinājums par labi padarītu darbu. Piemēram, tiek uzdāvinātas kādas saimniecībā noderīgas lietas. Tiesa, Rutas kundze piebilst, ka par ballītēm vēl runāt pāragri, jo rit saspringts periods. Paralēli lauku darbiem notiek arī celtniecība – saimniecības cūku kūts lēnām pārtop par remontdarbnīcu.
