Šogad graudaugu sējumi lielās platībās nav izturējuši stipro vēju un lietu un sagūluši veldrē. Līdz ar to zemniekiem jārēķinās ar ražas zudumiem un graudu kvalitātes pazemināšanos.
Šogad graudaugu sējumi lielās platībās nav izturējuši stipro vēju un lietu un sagūluši veldrē. Līdz ar to zemniekiem jārēķinās ar ražas zudumiem un graudu kvalitātes pazemināšanos.
Pašlaik lauksaimnieki gatavojas lielajiem kulšanas darbiem, jo ir pietuvojies ražas novākšanas laiks. Diemžēl labība daudzviet neizturēja lietavu sitienus un vēja pūsmas un sagurusi sagūla veldrē. Šī nelabvēlīgā parādība vērojama vai ikkatrā labības laukā. Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centra augkopības speciāliste Ilze Karele vēsta, ka sagūlušos labību piecelt vairs nav iespējams. Ļoti būtiski ir, ar kādu tehniku raža tiks novākta, jo agregātam nepieciešams speciāls pacēlājs, lai varētu iegūt graudus no gulošajām vārpām. Taču jebkurā gadījumā zemniekiem ir jārēķinās ar ražas zudumiem un graudu kvalitātes pazeminašanos, jo veldrē kritušajai labībai vairs netiek piesaistītas barības vielas.
Sējumi ir skarti joslveidīgi – kur vēja pūsmas bija stiprākas, tur labība vairāk sagūlās veldrē. Visvairāk cietuši Bauskas apkārtnē esošie, virpuļvētru piedzīvojušie lauki.
Pret veldri cīnīties var, priekšlaicīgi lietojot retardantus gan sējumu stiebrošanas fāzē, gan vēlāk. Labības izturība atkarīga arī no šķirnes, piemēram, īsstiebrainās varētu būt spēcīgākas. Tā kā zemnieki biežāk izvēlas audzēt intensīva tipa šķirņu labību, kuras graudi ir augstas kvalitātes, tai noteikti jāveic preventīvos pretveldres pasākumus.
Labības veldre var rasties arī no pārmērīgas mēslošanas, jo vārpa izaugusi tik smaga, ka stiebrs to vairs nevar noturēt.
