Ozolnieku skolas bijušie skolēni aptaujā dalās atmiņās par lieliskajiem pedagogiem
Turpinājums,
sākums 30. septembrī
Turpinot rakstu sēriju “Ozolnieku skolai 175”, šoreiz ieskats absolventu atmiņu stāstos par tiem skolotājiem, kuri joprojām strādā Ozolnieku vidusskolā.
Absolventi atceras, ka latviešu valodas un literatūras skolotāja Ligija Andersone bijusi stingra un prasīga. Ilze Žeivote viņu piemin ar pateicību: “Skolotāja Andersone prata savas zināšanas nodot bērnam tā, ka viss kļuva skaidrs.” Sandis Liepurs: “Skolotāja mums iemācīja klases vakaru kultūru – dejas puišiem ar meitenēm.” Iveta Pīrāga, tagad Bule: “Ligija Andersone ar visu sirdi bija valodā, strādāja godīgi un neatlaidīgi.” Baiba Bunce: “Ļoti mierīgs cilvēks, kurš pareizi izvēlējies savu profesiju – latviešu valodas un literatūras skolotāja.”
Kristīne Spilnere: “Pirmā audzinātāja Inta Balode, tagad Raude, mācīja mums matemātiku. Ļoti jauka skolotāja.” Rita Īve-Zaķe: “Uzskata Intu Balodi par vislabāko matemātikas skolotāju, kura prata iemācīt, bija ļoti pacietīga un cilvēcīga.” Inguna Vācere: “Mēs vienmēr varējām ar audzinātāju visu izrunāt. Domāju, daudziem no klases atmiņā palicis viņas teiktais “kādam jau no paša rīta straujāk sitas sirsniņa”, apsveicot mūs dzimšanas un vārda dienās, tā padarot šo dienu vēl īpašāku.” Maija Andersone: “Prasīga, viņas stundās varēja daudz iemācīties.” Laura Spila, tagad Viļuma: “Liels paldies jāsaka matemātikas skolotājai Intai Raudei, kura ar savu stingrību, labestību un humoru panāca, ka pat sliņķi mācās.”
Sintija Vītoliņa Lilitu Brizgu atceras “kā stingru skolotāju, kas rūpējās par skolēniem, vienmēr atrada laiku sarunai, palīdzēja, kad bija nepieciešams, pamanīja arī individuālās vajadzības”. Ramona Ozoliņa: “No 5. līdz 12. klasei audzinātāja bija Lilita Brizga. Mums viņa sākumā likās viena no visstingrākajām skolotājām. Laika gaitā atklājās, ka viņa bija ļoti jauka – ļāva braukt divu dienu ekskursijās, nāca līdzi pārgājienos pa mežu un palīdzēja lasīt ērces.”
Sintija Krauze, tagad Zadiņa: “Kultūras vēstures skolotājas Guntas Andersones stundas vienmēr bija interesantas, viņa prata ieinteresēt un iesaistīt darbā.” Zenta Broka atzīst, ka dzīvē ļoti noderējušas kultūras vēstures skolotājas sniegtās zināšanas.
Līga Vēja: “Skolotāja Aina Krūmiņa bija ļoti draudzīga un atsaucīga. Ar viņu bija interesantas ekskursijas.” Maija Andersone: “Jauna un atsaucīga, arī iedvesmojoša. Mums, pusaudžiem, tolaik bija tik forši ar tādu skolotāju.” Ina Riharde-Jundze: “Vienmēr smaidīga un tik ļoti zinoša.” Lāsma Medjānova, tagad Latviete: “Ļoti atsaucīga un atbalstīja katru mūsu ideju.” Kārlis Dinsbergs: “Aina Krūmiņa kā klases audzinātāja bija ļoti laba, saprata mūsu klases humoru. Arī ģeogrāfiju ļoti labi iemācīja.”
Bērni novērtē attieksmi
Daudzi stāsta par savām sākumskolas audzinātājām. Jolanta Liepure-Veide: “Valda Hāze bija ļoti mīļa, priecājos, ka skolas gaitas sāku tieši pie viņas.” Helvijs Staļģis: “Ielika stingrus pamatus turpmākajiem skolas gadiem. Pie skolotājas bija disciplīna un prieks nākt uz skolu.”
Gita Kieviša par skolotāju Solveigu Skrebeli: “Ļoti mīļa, atsaucīga, saprotoša, izpalīdzīga un ar fantastisku zīmēšanas talantu. Mūsu klases sienu ar uzgleznotajiem zaķiem atceros vēl šodien.” Dārtai Puriņai par Solveigu Skrebeli ļoti saulainas un mīļas atmiņas: “Visspilgtāk atceros vizuālās mākslas stundas, es pat atceros viņas mīļāko krāsu – tā bija dzeltena.”
Filips Gundars Buncis: “Skolotāja Vineta Zīverte – burvīga klases audzinātāja, sporta un latviešu valodas skolotāja, kura atstājusi visspilgtākās atmiņas. Viņa vienmēr man būs īpašs cilvēks, jo par to, kāds esmu izaudzis, man ir jāpateicas arī savai pirmajai skolotājai.” Endija Tupurīte: “Vineta Zīverte ļoti labi mācīja un prata saliedēt klasi ar kopīgiem pasākumiem.”
Laura Ausmiņa: “No 5. līdz 12. klasei mūsu klases audzinātāja bija matemātikas skolotāja Sigita Krauze. Vēl tagad smaidoša nāk pretī un neaizmirst nevienu dzimšanas dienu.” Rihards Kļava: “Klases audzinātāja Sigita Krauze – draudzīga, saprotoša un izpalīdzīga.” Elīna Grundmane, tagad Prole: “Ļoti sirsnīga, bet arī stingra, mācēja ar mums vienmēr tikt galā.” Laura Kristiāna Jureviča: “Sigita Krauze matemātiku padarīja par vienu no maniem mīļākajiem mācību priekšmetiem skolas gados.”
Stefānija Teivāne: “Mans mīļākais mācību priekšmets bija vizuālā māksla, jo bija fantastiska skolotāja – Renāte Bērziņa, vienmēr pozitīva un jauka.” Filips Gundars Buncis: “Mums bija ļoti draudzīgas attiecības. Man patika vizuālās mākslas stundas, lai gan nebiju nekāds dižais zīmētājs.” Helvijs Staļģis: “No 5. klases līdz pat vidusskolas beigšanai audzinātāja bija Renāte Bērziņa, kura klasē ienesa radošumu un pozitīvu gaisotni. Viņai tiešām rūpēja mūsu sekmes un panākumi.” Valters Zabeļins: “Ar Renāti Bērziņu bija visvairāk piedzīvojumu – gan kopīgas klases ekskursijas, gan izklaides braucieni, gan gaļas cepšana dārzā un, protams, brauciens uz Stokholmu.”
Sintija Vītoliņa: “Man patika fizika, jo bija lieliska skolotāja – Inna Galviņa.” Filips Gundars Buncis: “Mācīja matemātiku un fiziku, izcila skolotāja. Nodarbības nebija vieglas, bija jāiegulda liels darbs, taču klasē vienmēr valdīja laba atmosfēra, bija smiekli un interesanti fizikas eksperimenti.” Kristiāna Māliņa: “Lai gan fizika nebija man tuvākais priekšmets, es ar prieku gāju uz šīm stundām, jo skolotāja kā cilvēks bija tik jauka un saprotoša.”
Filips Gundars Buncis: “Mēs Laurai Plotai bijām pirmā audzināmā klase, un viņa mums mācīja angļu valodu. Manuprāt, mūsu kopā pavadītais laiks bija foršs gan skolēniem, gan skolotājai Laurai. Vienmēr zināju, ka skolotāja uzklausīs un dos padomu. Arī pēc skolas absolvēšanas viņa vienmēr bijusi izpalīdzīga, sniedzot man palīdzību angļu valodā.” Stefānija Teivāne: “Laura Plota bija atklāta un tieša, izturējās kā pret vienaudžiem.” Laura Kristiāna Jureviča: “Vidusskolā klases audzinātāja bija Laura Plota. Labāku skolotāju nevarētu vēlēties.”
Filips Gundars Buncis: “Skolotāja Irita Semane ieguldīja milzu darbu ar mūsu klasi, lai pilnveidotu mūs un sagatavotu izlaiduma eksāmeniem.”
Edgars Ratkevičs: “Ar Inesi Mičuli klasei bija ļoti labs kontakts. Ineses kabinets bija kā otrās mājas, kur pavadījām gandrīz visus starpbrīžus.” Mikus Folkmanis: “Vidusskolā audzinātāja bija Inese Mičule. Ļoti draudzīga, sabiedriska, ar labu humora izjūtu. Varējām brīvi runāt ar viņu, bija tāda sajūta, ka viņa ir kā ģimenes loceklis.”
Dārta Puriņa: “Mēs bijām Alīnas Rjabovas pirmā audzināmā klase, bet ļoti atbildīgā, precīzā un enerģiskā skolotāja lieliski tika ar to galā.” Rihards Krūmiņš: “Alīna Rjabova ļoti nopietni uztvēra gan angļu valodas mācīšanu, gan klases audzināšanu.”
Māka savaldīt, aizstāvēt un saprasties
Mikus Folkmanis: “Mīļākie mācību priekšmeti man bija informātika un mājturība, jo tos mācīja Dainis Šantars. Man patika viņa mierīgā pieeja stundu vadīšanai.” Helvijs Staļģis: “Uz Daiņa Šantara stundām vienmēr bija prieks iet. Skolotājs nekad neiespringa par lietām, kas nebija svarīgas, vienmēr mācēja pajokot, neaizmirstot par mācībām.” Arī Valteram Zabeļinam patikušas viņa vadītās stundas, jo “tās nekad nebija saspringtas, vienmēr bija joki un līdzvērtīga attieksme”. Estere Krūmiņa atceras, ka stundas iesākušās ar stāstu, ko skolotājs izlasījis vai atradis, un viņš pratis to atstāstīt tā, ka tas atmiņā palicis vēl ilgi.
Absolventi labus vārdus ir veltījuši arī Dinai Medjānovai, Kitijai Valeiņai, Laurai Stepiņai, Kristīnai Baucei, Agnesei Čīkai. Taču absolūtās favorītes šajā atmiņu maratonā izrādījušās Lolita Meinharde un Rasma Skruļa, par kurām vismaz pāris teikumu ir uzrakstījuši ap pussimts absolventu. Viņu teiktais bieži atkārtojas, tāpēc absolventu uzvārdi netiks minēti.
Lolita Meinharde – “izcila ķīmijas skolotāja,” “pie viņas vienmēr varēja vērsties pēc padoma jebkādā jomā”. “Prata viegli iemācīt tik grūtu priekšmetu. Ķīmijas stundas bija ļoti interesantas.” “Skolotāja ar lielo burtu, mācēja atrast pieeju katram un tiem, kam gāja grūtāk, iemācīt tieši tik, cik dzīvē būs nepieciešams.” “Viņa padarīja ķīmijas mācīšanos interesantu un jautru. Katru stundu pabeidzām ar smaidu sejās. Skolotāja lika saprast, ka man ļoti patīk un padodas ķīmija, tāpēc izvēlējos nākotnes profesiju saistīt ar ķīmiju.” “Komunikabla, smaidīga, ar labu humora izjūtu.” “Visstingrākā un vismīļākā skolotāja.” “Tik ļoti jauka un pretimnākoša, ka bastot negribējās.” “Mācēja iekarot bērnu dvēselītes, mācēja sadarboties.” “Visforšākā skolotāja. Ļoti atbalstoša, saprotoša, iecietīga.” “Vienmēr atvērta, ļoti zinoša, bet vajadzības gadījumā arī stingra un nelokāma.” “Dara vairāk, nekā prasa viņas pienākums.” “Gan pēc 4., gan pēc 9. klases lūdzām skolas vadībai, lai mums audzinātāju nemaina. Forša skolotāja, prata mūs savaldīt, aizstāvēt un saprasties ar mums.” “Aktīvi centās klasi saliedēt un motivēt sasniegt pēc iespējas vairāk gan skolā, gan ārpus tās. Nezinu nevienu skolēnu, kuram mūsu klases audzinātājas nepatiktu.” “Lolita bija mums kā mamma, draugs un atbalsts jebkurā situācijā. Viņa mūs katru pieņēma kā savu bērnu. Loloja, mīlēja un, kad vajadzēja, arī sabāra, bija un joprojām ir vislabākā padomdevēja.”
Cieņa un autoritāte
Rasma Skruļa – “Balss, personība, autoritāte arī vēl ilgi pēc skolas beigšanas.” “Viņas balss jau no pirmās stundas iedzina respektu.” “Entuziasms, spēja pasmieties kopā ar skolēniem, spēja iedrošināt, pamudināt, iedvesmot.” “Prasīga, ne ar vienu neauklējās, stingra, bet forša skolotāja, jo viņai bija un ir laba humora izjūta.” “Otra Skolotāja ar lielo burtu, spieda no mums maksimumu. Joprojām atceros viņas teikto: ”Tagad jūs visi čīkstat, paaugsieties un par šādām nodarbībām vēl naudu maksāsiet!”” “Viņa ir lieliska. Vienmēr enerģiska, ar humoru un plašu sirdi.” “Parasti neļāva nevienam stāvēt un neko nedarīt.” “Skolotāja mācēja iemantot skolēnu cieņu arī ar izcilo humoru un cilvēcību.” “Ļoti saprotoša un labsirdīga, tajā pašā laikā korekta un tieša, kas palīdzēja man kļūt atbildīgākam pret to, ko daru.” “Vienreizēja klases audzinātāja, rūpējās, aizstāvēja, vajadzības gadījumā sarāja vai samīļoja. Bija tāda kā skolas mamma.” “Audzinātāja mums bija kā draugs, un mēs viņu ļoti cienījām.” “Vienmēr mūs atbalstīja un klasi ciešāk saliedēja. Īpaši priecājās par sportiskajiem skolēniem.” “Ozolnieku vidusskola bez skolotājas Rasmas Skruļas nav Ozolnieku vidusskola!”
Absolventi daudzkārt piemin arī otru ilggadējo sporta skolotāju Marinu Cīruli. Helvijs Staļģis: “Marina Cīrule un Rasma Skruļa – ļoti saskanīgs “duo”, stingras, prasīgas, izpalīdzīgas, ļoti sirsnīgas un patriotiskas skolotājas.” Adelīna Tāra: “Viņas iemācīja volejbola pamatus, lai es vēlāk varētu sekmīgi startēt Rīgas Volejbola skolā un piedalīties pasaules čempionātā.”
Līdz pavasarim bijušo skolēnu atmiņu stāsti par skolu un skolotājiem tiks apkopoti grāmatā.
Nobeigumā 1994. gada absolventes Ilzes Žeivotes atziņa: “Ozolnieku skola vienmēr bijusi lieliska. Tagad, kad šeit mācās mani bērni, redzu, ka skola kļūst ar katru gadu labāka – viena no labākajām Latvijas skolām.”
