Šāgada pavasaris un vasaras sākums sanācis karsts ne tikai tiešā, bet arī pārnestā nozīmē.
Šāgada pavasaris un vasaras sākums sanācis karsts ne tikai tiešā, bet arī pārnestā nozīmē. Pirmkārt, aprīlis pagāja zem parakstu zīmes par Valsts prezidentes Vairas Vīkes-Freibergas atceltajiem drošības likumu grozījumiem. Kamēr “augšas” vīzdegunīgi smīkņāja un parakstīties gribētājus kaunināja, ka viņi vēloties velti tērēt pāris miljonu budžeta naudas, rīkojot nevajadzīgu referendumu, par to parakstījās ievērojami vairāk, nekā bija nepieciešams. No visas šīs likumu grozīšanas (referenduma rīkošanas) epopejas pāri palika rezultāts un sapratne, ka valdošā četru partiju koalīcija pie malas metusi jebkuras vismaz ārējās demokrātijas normas un vienprātīgā ceļaruļļa cienīgā gaitā gatava nolīdzināt pa savam prātam visu, kam ķeras klāt.
Nākamais pasākums koalīcijai bija ar nosaukumu “Mūsu prezidents”. Līdzšinējā uz vienkāršu balsu vairākumu Saeimā balstītā taktika turpināja efektīvās darbības gājienu. Bišķiņ patēlojuši demokrātiju, no Tautas partijas un LPP izvirzot pa vienam nākamā Valsts prezidenta kandidātam, varas četrotne vispirms paziņoja par vēlēšanu datuma pārbīdi uz agrāku laiku un drīz vien pēc tam arī nominēja savu kandidātu – Valdi Zatleru. Lai gan līdz balsojumam Saeimā bija neilgs laiks, sameklēt “skeletus skapī” nebija īpašu grūtību – ja kāds ārsts teiktu, ka nav ņēmis nelikumīgus pacientu maksājumus, tas faktiski neatbilstu patiesībai.
Lai gan prezidenta vēlēšanu iznākumu daudzmaz varēja prognozēt, no galīgas to pārvēršanas par demokrātijas farsu palīdzēja glābt Saskaņas centra izvirzītais bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš. Kā jau bija gaidāms, pozīcijas deputātu bloks bija vienots, un uz nākamajiem vismaz četriem gadiem esam tikuši pie jauna prezidenta, kas pats atzinies, ka ņēmis nelikumīgas savu pacientu “pateicības”. Kā solīts, vakar viņš devās uz Valsts ieņēmumu dienestu, lai bijušo vērstu uz labo pusi. Tur viņam vien varējuši pateikt, lai jaunais prezidents mēģina aprēķināt, cik daudz “pateicību” saņēmis pēdējos trijos gados, un nomaksā valstij, kas pienākas. Un pēc tam ar jaunā prezidenta iepriekš nemaksātajiem nodokļiem viss būs kārtībā? Vai tas nozīmē, ka jau šodien pie VID durvīm redzēsim garas jo garas pārējo mediķu rindas, ja reiz V.Zatlers atzīst, ka tā līdz šim bijusi plaši izplatīta papildu ienākumu gūšanas prakse? Labs piemērs taču iedvesmo, vai ne?
