Ēdināšanas straujie attīstības tempi pieprasa jaunus kvalificētus speciālistus, kuru sagatavošanā būtiska loma ir profesionālajai izglītībai.
Ēdināšanas straujie attīstības tempi pieprasa jaunus kvalificētus speciālistus, kuru sagatavošanā būtiska loma ir profesionālajai izglītībai. Taču skolās katastrofāli trūkst metodisko materiālu. Talkā nākuši LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes pasniedzēji, kas gatavi izstrādāt jaunas grāmatas un mācību materiālus.
LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes (PTF) Uztura katedra izstrādājusi vērienīgu projektu “Tālākizglītības metodiskā materiāla izveide un aprobācija ēdināšanas nozares speciālo mācību priekšmetu pedagogiem”, kas guvis arī Eiropas Sociālā fonda atbalstu un aptver visu Latviju.
Skolās trūkst mācību materiālu
Projekta laikā paredzētas dažādas aktivitātes – gan teorētiskas, gan praktiskas.
Tā vadītāja Gita Krūmiņa stāsta, ka Latvijā ir vairāk nekā 40 izglītības iestāžu, kurās sagatavo ēdināšanas speciālistus. Projekta laikā tapis pētījums par mācību metodisko līdzekļu kvalitāti speciālajos priekšmetos. Secinājumi liecina, ka to piedāvājums vērtējams kā nepietiekams. Pedagogi galvenokārt strādā ar triju autoru darbiem un rokasgrāmatām. Pieejamos materiālos trūkst aktuālas informācijas, kā arī to izskats ir nepievilcīgs. Tikai ceturtā daļa aptaujāto pedagogu pēdējā gada laikā apmeklējuši profesionālās pilnveides kursus, lai iepazītos ar jaunāko nozarē.
Līdz ar to LLU PTF Uztura katedras docētāji izstrādā jaunus metodiskos materiālus ēdināšanas speciālajos priekšmetos: rokasgrāmatu pavāriem, ēdināšanas uzņēmumu vadītājiem un higiēnas praktikumu ēdināšanas uzņēmumiem.
Jauniešu vidū pavāru prestižs krītas
Marta nogalē trīs dienu seminārā LLU Latvijas profesionālo izglītības iestāžu pedagogi paaugstināja savu kompetenci un guva jaunas zināšanas. Katru reģionu pārstāvēja viena skola, kas sagatavo pavārus un ēdināšanas servisa speciālistus. Pedagogi iepazinās ar pētījuma rezultātiem, bet praktiskajā daļā vēroja picērijas “Vairāk saules” pavāra aktivitātes – jaunākās tendences un radošu pieeju dažādu ēdienu gatavošanā.
“Ļoti interesanti un noderīgi bija vērot, kā profesionāls pavārs, izmantojot jaunākās metodes, gatavo netradicionālus ēdienus. Skolā tās izmantojam mazāk, bet ir tās vienkāršas un ļoti interesantas. Skrundas arodvidusskola jau 25 gadus izglīto ēdināšanas servisa speciālistus, pavārus un to palīgus. Profesijas ir ļoti pieprasītas, darba devēji brauc arī uz mācību iestādi, interesējas un ar “ķeršanu izķer” audzēkņus, kas gatavi strādāt uzņēmumā. Taču jauniešu vidū, īpaši puišu, šīs specialitātes prestižs krities. Mūsdienās Latvijā bieži vien noteicošais ir cilvēka materiālais stāvoklis, tāpēc viņi biežāk izvēlas labāk atalgotas profesijas,” atzīst Skrundas arodvidusskolas pasniedzēja Gunta Stepanova.
Prieks par jauniem materiāliem
LLU PTF Uztura katedras speciālisti jau izstrādājuši metodiskos materiālus. Semināra dalībniekiem bija iespēja piedalīties to recenzēšanā un aprobācijā. Jau aprīlī pedagogi tos izmantos savās skolās mācību procesā. Jūnijā viņi atkal brauks uz Jelgavu un kopīgi ar projekta autoriem izvērtēs rezultātus.
“Tajā pašā laikā projekta veidotāji brauc arī uz skolām, kas iesaistījušās projektā, un darbam piesaista vēl citu reģionu izglītības iestādes, kurās tiek sagatavoti pavāri un ēdināšanas servisa speciālisti. Tādējādi informāciju par nozares jaunumiem, gan likumdošanā, gan jaunākajās tehnoloģijās, gūst arī citu skolu pedagogi,” stāsta G.Krūmiņa.
LLU izstrādātie tālākizglītības metodiskie materiāli Latvijas skolās būs izmantojami kā mācību līdzekļi, lai izglītotu ēdināšanas nozares speciālistus.
“Materiāli būs zelta vērtē, to mūsu darbā jau sen trūka. Vajadzīga kopīga literatūra, lai mēs, 48 Latvijas skolas, kas māca pavārus, sagatavotu audzēkņus pēc vieniem mācību materiāliem. Tad būtu vieglāk arī veidot centralizētos eksāmenu, testus un salīdzināt jauniešu spējas un zināšanas. Šajā jomā vairāk jāstrādā arī darba devējiem un uzņēmējiem, kuriem jābūt ieinteresētiem, lai vispirms skolās tiktu ieviestas jaunākās tehnoloģijas un tās apgūtas, bet tikai pēc tam uzņēmumos. Tagad ir otrādi – skolas spiestas strādāt ar senākām iekārtām,” uzsver G.Stepanova.
