Līdz ar konteineru dēstu pieejamību rudens stādīšanas laiks mazliet zaudējis nozīmi, jo no podiņos augošajiem dārzu var veidot visu gadu, kad vien nav sala.
Līdz ar konteineru dēstu pieejamību rudens stādīšanas laiks mazliet zaudējis nozīmi, jo no podiņos augošajiem dārzu var veidot visu gadu, kad vien nav sala. Tomēr oktobris tiek uztverts kā galvenais stādīšanas laiks, jo patlaban vislabāk ieaugas kailsakņu dēsti.
Lai stādīšana būtu sekmīgāka un augļu koki patiešām iedzīvotos, svarīgi pareizi sagatavot vietu. Te nu jāsastopas ar kādu ļoti izplatītu kļūdu. Stādot augļu koku, izraktajā bedrē liek kūtsmēslus vai kompostu. Kāpēc tas ir nepareizi? Iestādītais kociņš ļoti ierobežotā tilpumā veidos saknes, tās būs mazas, augs kļūs nestabils un vēlāk nespēs nodrošināt koku ar nepieciešamajiem barības elementiem.
Pareiza rīcība (gan stādot kokus, gan krūmus) neatkarīgi, vai to dara rudenī vai pavasarī, – sagatavot apdobi. Tā būs metru līdz divus plata zona zem auga, kuru vēlāk kops, uzturot tīru no nezālēm, mulčējot, laistot. Šo vietu jāatbrīvo no daudzgadīgajām nezālēm, ko rokot izlasa vai, ja kaitnieku daudz, smidzina ar glifosāta tipa (raundaps un citi) herbicīdiem. Augu atliekas un nezāles tur neierok, bet aizvāc. Ņemot vērā augsnes iekoptības pakāpi, vienmērīgi pa apdobi izkliedē kompostu vai sadalījušos kūtsmēslus, rēķinot no pieciem līdz desmit kilogramiem uz kvadrātmetru. Tāds daudzums mēslojuma nodrošinās labu augšanu pirmo gadu mazauglīgā augsnē un divus gadus iekoptā dārzā.
Kad tādējādi sagatavota augsne, var domāt par augļu koku un krūmogulāju iegādi. Stādot ābeles, labāk izvēlēties viengadīgos acotņus, jo tiem nākamajā sezonā varēs veidot tādus vainagus, kā grib audzētājs. Nevajadzētu izvēlēties divgadīgus stādus, kam jau izveidojušies sānu zari, jo, kā rāda līdzšinējā pieredze, parasti stādaudzētavās pareizu vainagu izveidei (kas atbilstu puspundura un pundura klona potcelmu veidošanai) pietrūkst laika, kā arī atbilstošas kvalifikācijas darbinieku. Tādi stādi maksās dārgāk, taču tik vai tā tūlīt jāpārveido.
Līdzīgi tas ir ar bumbierēm, tomēr vērts pirkt stādus ar starppoti, tādas, pareizi veidojot, būs maza auguma un ātrāk ražos.
Ja plānots iestādītos augļu kokus mulčēt, jāpievērš uzmanība potēšanas vietai, jo tai jābūt pietiekami augstu, lai, iestādot un uzklājot mulču, šī kārta nesniegtos līdz potes vietai. Citādi puspundura un pundura ābelēm var tikt zaudēts viss mazā auguma efekts, tās apsakņojas augstāk un aug lielas. Tā kā mulču klāj līdz desmit centimetru biezā slānī, vismaz pieciem centimetriem jāpaliek līdz potes vietai.
Ja mulča pieejama jau rudenī, tā noteikti jāuzliek, jo pasargās augļu koku sakņu kaklu. Īpaša papildu laistīšana nav nepieciešama, izņemot pavisam vieglas smilts mehāniskā sastāva augsnes, kas ātri izžūst. Dēstīšanai neizvēlas saulainas un vējainas dienas, jo tad ātri izžūst mazās baltās saknītes, kas ir augļu kociņu galvenās dzīvības nodrošinātājas.
Kauleņkoku dēstus, nopirktus rudenī, pierok un stāda tikai pavasarī. šis ir ļoti piemērots laiks krūmogulāju dēstīšanai (sarkanās jāņogas, upenes, ērkšķogas, avenes, kazenes). Tos stāda mazliet dziļāk, nekā tie auguši, jo tad labāk no sakņu kakla snaudpumpuriem veidosies jaunie dzinumi. Mulču apklāj rudenī, taču to nedara uzreiz pēc iestādīšanas, bet līdz ar pirmajiem saliem. Kamēr samērā silts, jāļauj iesakņoties.
Plānojot dārzu, jāatceras, ka ikvienam augļu kokam un ogu krūmam vajadzīga normāla augšanas vieta. Modē vairs nav kvantitāte, kā tas dažkārt redzams deviņdesmito gadu sākumā veidotajos dārzos, bet gan kvalitāte, jo tikai labi apgaismotā vietā koki un krūmi dos augstvērtīgu ražu. Bumbieres nevajadzētu stādīt tuvāk kā četrus piecus metrus citu no citas, ābeles uz puspundura potcelma – trīs metru attālumā, bet uz pundura klona potcelma – pusotra divu metru intervālā. Starp avenēm atstāj 50 – 60 centimetru, bet jāņogas un upenes dēsta no 80 centimetriem līdz metram atstatus.
